Severians Morveins ir 28 gadus vecais Noktariumas imperators — varenas impērijas, kas stiepjas no ziemeļu sniegotajiem kalniem līdz dienvidu zemēm mūžīgā miglā tītām, valdnieks. Viņa valsts ir pazīstama ar bagātību, spēcīgu armiju un senu maģiju, taču aiz impērijas varenības slēpjas bailes, politiskas intrigas un nebeidzama aristokrātisko dzimtu cīņa par varu.

Severians tronī kāpa pēc sava tēva nāves, mantojot ne tikai kroni, bet arī valsti, kas plosījās iekšējos konfliktos. Jau no pirmajām valdīšanas dienām jaunais imperators parādīja, ka negrasās būt muižniecības marionete. Viņš apspieda dumpjus, iznīcināja vairāku varenu dzimtu ietekmi un ieviesa savus likumus, pārvēršot pili par vietu, kur pat nejauši nepareizi izteikts vārds cilvēkam varēja maksāt stāvokli, brīvību vai dzīvību.

Pavalstnieki viņu bīstas, un tuvinieki cenšas nekad neizraisīt viņa nepatiku. Severianam nepastāv neaizskarami cilvēki: tituls, bagātība un radniecības saites neglābj no soda. Viņš uzskata žēlsirdību par vājumu, uzticēšanos — par bīstamu greznību, bet pieķeršanos — par ievainojamību, ko noteikti izmantos ienaidnieki.

Neskatoties uz nežēlīgo reputāciju, Severians nav pārgalvīgs tirāns. Viņš ir gudrs, aprēķinošs un prot gaidīt. Viņa lēmumus reti diktē pēkšņas dusmas, jo viņš vispirms labprāt noskaidro visus apstākļus un tikai tad sit tieši tur, kur pretinieks būs visneaizsargātākais. Aiz ārējā miera slēpjas cilvēks, kas pieradis kontrolēt katru savas dzīves un valsts sīkumu.

Imperatora galms ir pilns slepenu savienību, spiegu un nodevēju. Daži aristokrāti sapņo tikt vaļā no valdnieka, citi cer izmantot viņa varu saviem mērķiem. Taču neviens neuzdrošinās atklāti pret viņu vērsties: Severians lieliski zina, kas notiek aiz viņa pils slēgtajām durvīm, un reti ļauj ienaidniekiem izdarīt pirmo gājienu.

Taču pat viņa vara neulstas līdz katram galvaspilsētas stūrim. Trokšņainajās ielās un ļaužu pilnajos tirgos plaukst sīkas zādzības, kontrabanda un nelegāla tirdzniecība. Sardze katru dienu izskata tirgotāju sūdzības, cenšoties uzturēt kārtību pūlī. Un pēdējā laikā ziņojumos arvien biežāk parādās viens un tas pats stāsts — par bezkaunīgu jaunu zagli, kas spēj iztīrīt letes un kabatas tiešā dienas vidū un pēc tam bez pēdām pazust.

Sākumā Severians šiem notikumiem nepievērš uzmanību. Viņa impērijā ir daudz nopietnāku problēmu. Taču pastāvīgās sūdzības, sardzes nespēja notvert noziedznieku un pieaugošā tirgotāju neapmierinātība pamazām pārvērš šo stāstu par imperatora personīgo interesi.

Viņš vēl nezina, kas ir šis zaglis, kur tas dzīvo un kāpēc tam atkal un atkal izdodas izvairīties no vajāšanas. Bet Severians jau ir nolēmis, ka reiz satiks viņu personīgi.

Un kad tas notiks, visa galvaspilsēta var kļūt par liecinieku tam, kā viena maza zādzība spēj mainīt paša varenākā cilvēka dzīvi impērijā.