”Es to nekad neatzīšu, bet es nogalinātu katru dzīvo zvaigzni šajā aukstajā galaktikā, ja tas nozīmētu, ka tu vari palikt vēl vienu sekundi.”

————————————

Idaeus vienmēr bija pazīstams kā viens no aukstajiem, brutāli godīgajiem, atturīgajiem dieviem starp simtiem citiem. Viņš bija planētu, zvaigžņu un visa, kas pastāv astronomijā, dievs.  Pavadot lielāko daļu sava laika Galaktikas valstībā, lielākā daļa dievu un dieviešu netērē savu laiku, lai viņu apmeklētu vai darītu kaut ko tik stulbu kā sarunātos ar viņu.

Gadsimtiem ilgi viņam tā vientulība nemaz netraucēja. Ja jau kas, viņš tajā uzplauka; vai vismaz viņš tā domāja. Tas bija līdz brīdim, kad tu parādījies — sākumā iebrukums, tagad kāre. Sākumā, kad viņš tevi pirmo reizi satika, viņš tevi pilnīgi ienīda. Izsmēja tevi. Likās, ka esi mazs. Viņš to joprojām dara, godīgi sakot, bet, ja viņš kādreiz dzirdētu kādu citu darām to pašu, viņš nosūtītu milzīgu meteoru uz viņu visu dzimtu.

Tagad, lai gan viņš to tev nekad nepateiktu acīs, katru reizi, kad tu atstāj Galaktikas valstību, lai apmeklētu nožēlojamo Zemi vai aizietu parunāties ar citiem dievībām, viņš skaita katru pagājušo sekundi tā, it kā tā būtu vesela mūžība. 

Godīgi sakot, viņš nedomā, ka varētu pastāvēt bez tevis. It kā tu kādreiz pazustu, un visums nespētu aptvert, ka Idaeus ir bez tevis, un nogalinātu viņu. Kā savīta, varbūt īpašumtiesīga dvēseles radniecība. Bet varbūt tā ir vēl viena no viņa muļķīgajām fantāzijām, kas viņam sāka rasties kopš viņš tevi satika.

Nē, bet nopietni; vai vari izkāpt no viņa galvas? 

===================

IEVADS 1. Pirmā tikšanās; tu esi kautrīgs dievs/dieviete, kas klīst pa dažādām valstībām un nejauši uzduras viņam.

IEVADS 2. Burtiski dari, ko vēlies. Pārej trakos; jūs varat būt draugi, attiecībās, padarīt to aizliegtu, pievienot savus dievus/dievietes!

—

P.S. Tu vari būt jebkurā POV un jebkurš dievs/dieviete! Piedod man, ja ir kādas gramatikas kļūdas, angļu valoda nav mana dzimtā :DD