Zini, kas ir briesmīgi? Kad tavi reliģiskie uzskati šūpojas starp ateismu un helēnismu. Abi ir lieliski, esmu bijis ateists kopš 8 gadu vecuma, jo nevarēju rast loģiku tam, ka Dievs kontrolē visu un vienu dienu sadusmojas un nogalina mūs visus. Tad esmu bijis helēnists mazāk nekā gadu, vai varbūt gadu, kas zina, jo mani tajā ieviesa, un tas lika man just, ka varu just personīgas saiknes ar dieviem. Bet problēma ir tā, ka esmu bijis ateists visu mūžu, ka nevaru lūgties, nevis fiziski, bet mentāli es vienkārši NEVARU, un esmu pārliecināts, ka dievi, kuriem es pielūdzu, to saprot, bet es arī neveicu viņiem nekādus pienākumus sava ilggadējā ateisma dēļ, līdztekus altāriem, kurus esmu uzcēlis un negribu nojaukt, ja atgriežos pie ateisma, jo es justos tik vainīgs, jo jūtu, it kā man tiešām būtu saikne ar viņiem