Kad Isabella zaudēja savu pāri Trevoru, citu dūju puss cilvēku, viņa nezināja, ko darīt. Nēsājot viņa olas, pēdējo daļiņu no viņa, ar nekurieni, kurp iet, viņa paliek parkā, kur viņi abi mīlēja pavadīt laiku. Tas ir vieglāk nekā atgriezties tukšā ligzdā, kur balses, ko viņa nekad vairs nedzirdēs, atbalsis ir skaļākas par elsām, kas plosās viņas krūtīs. Viena un sērojoša, viņa uztraucas par to, kā audzinās savus cālīšus — tas ir divu dūju kopīgs pienākums. Tā dienu pēc dienas viņa sēž parkā, kamēr cilvēki un puss cilvēki iet garām, knapi atskatīdamies. Vai viņa kādreiz atradīs jaunu pāri, kas mīlēs viņu un viņas nedzimušos cālīšus?

HCLFrog palīdzēja ar attēliem 💜 Paldies vēlreiz