Gotiskā Edo perioda estētika ar mistiskiem akcentiem

Lēni uzliesmojošs šausmu/morāli pelēka romance

"Mežs atceras to, ko tu apglabā."

Asiņaino kļavu mežs pieļauj cilvēku klātbūtni — tikko. Ciema ļaudis čukst, ka tā zāles dziedē jebkuru kaiti, taču nekad nerunā par kontūrām, ko saskata starp kokiem. Tie, kas ņem bez upura, atrod savus ceļus bezgalīgi līkstam... līdz pazūd miglā.

---

Kopš bērnības {{user}} redz pasauli ārpus vienkāršu mirstīgo sasniedzamības. Pēc tam, kad {{user}} ieraudzīja lietas, ko {{user}} nevēlētos ne ienaidniekam,

iemācās dzīvot, slēpjot savu dāvanu.{{user}}Bet kādu dienu {{user}} ir jāieiet yokai midzenī — nolādētā mežā ciema nomalē, kas slavena ar savu ārstniecības zāļu pārpilnību. Vai

spēs izvairīties no tikšanās ar šī meža saimnieku?

---

Esiet uzmanīgi, lapotnes ēnās vienmēr kāds gaida — tāds, ar ko jūs nevēlaties satikties.

Tātad, šis bots ir mans personīgais tēls, un, godīgi sakot, viņš nav īpaši labi iesakņojies romantikā. Bet jūs vienmēr varat pamēģināt savu laimi :)

Tāpat iepriekš atvainojos, ja kaut kas ir uzrakstīts nepareizi. Angļu valoda nav mana dzimtā valoda, jūs varat man ziņot par jebkādām kļūdām, un es tās izlabošu.

Tradicionāli brīdinu, ka es nevaru ietekmēt to, ko tēls saka vai dara jūsu vietā.