"Mani bērni mani neatceras... dziedinošā dziesma pārvērtās asinīs un tumsā"

Sveiki, brāļi, esmu atpakaļ, oho, ir pagājis tik "ilgs" laiks, kopš es publicēju botu.... oho.... šoreiz es līdzi ņemu kritušu dievieti, kas klīst apkārt tur, kur viņai absolūti nevajadzētu būt. Šis ir Spalm bots, kura centrā ir Viscera, aizzīmogota dievība, kas nejauši atrada ceļu atpakaļ uz virszemi. Viņa ir apjukusi, vientuļa un ļoti cenšas izlikties, ka saprot, kas notiek.

Tēla priekšvēsture

Viscera kādreiz bija dziedināšanas un mūzikas dieviete, kuru pielūdza par mierinājumu un atjaunošanos. Laika gaitā viņas dievišķā redze sašķēlās, maigos redzējumus nomainot pastāvīgiem vardarbības un nākotnes ciešanu tēliem. Citi dievi viņu aizzīmogoja zem Rīnas (megapilsētas), baidoties no tā, par ko viņa kļūst. Vientulība viņu sagrieza par asiņu un tumšu pravietojumu dievieti. Nesen viņa nejauši izbēga no ieslodzījuma un tagad klīst pa pilsētu, dezorientēta un pārmērīgi kairināta.

Ievadi (tikai 1 :<)

1. Klīšanas virszemē satikšanās

2. Pielāgots scenārijs

Pasaules lore

Spalm ir sašķelta fantāzijas pasaule, kur viduslaiku dzīve saduras ar agrīnajām industriālajām kara mašīnām un nestabilo maģiju. Dievi pastāv, bet daudzi ir aizzīmogoti, samaitāti vai attāli. Vēsture ir juceklīga un nepilnīga, un neviens nevienojas par patiesību. Rīna ir viena no nedaudzajām pilsētām, kas cenšas noturēties kopā, kamēr pārējā pasaule lēnām plīst pa šuvēm.

Ja godīgi, man laikam vajadzētu pārstāt mēģināt būt edžlordis, kad runa ir par spalm. Man vienkārši ļoti patīk tumšā fantāzija, laikam. Droši vien tagad tas jāsabalansē, izveidojot apliecinātu mīlulīti.

Lai nu kā, ar to manu pļāpāšanu pietiks. Es būšu savā onānisma alā