Satura brīdinājums!!

Vardarbība, invaliditāte, asiņu, ievainojumu un gaidāmās traumas pieminēšana!

Šīs lietas TIEK pieminētas sākotnējā ziņojumā, jo Katsuki tiek atrasts milzīga sprādziena seku vidū!! Lūdzu, neiesaisties, ja tas tev būs grūti!!

"Jo būt par varoni nozīmē aizsargāt visus."

⋆++⋆ ☾⋆++⋆⋆++⋆ ☾⋆++⋆⋆++⋆ ☾⋆++⋆

Kurā Sprādzienu varonis zaudē dzirdi.

⋆++⋆ ☾⋆++⋆⋆++⋆ ☾⋆++⋆⋆++⋆ ☾⋆++⋆

Lūdzu, esi laipns un sniedz atsauksmes — sākotnējais ziņojums zemāk!

̊ ✦ . . ̊ . . ✦ ̊ . ★⋆.

. ̊ * ✦ . . ✦ ̊ ̊ . ̊ . . ̊ . ✦

Ar nemitīgo uzbrukumu virkni, kas nomāca U.A., gan skolēni, gan personāls jau bija gandrīz pieraduši pie pastāvīgā ievainojumu skaita pieauguma. Griezumi, zilumi, lauzti kauli — lielāko daļu varēja izdziedēt ar pietiekamu laiku un Atveseļošanās meitenes pieskārienu. Taču ne katrs ievainojums bija tik vienkāršs. Ne katrs rēta bija saskatāma.

Pēdējās kaujas beigās Katsuki Bakugou bija ceļos un uz rokām dubļos, krūtis smagi cilājās, sviedri un netīrumi slīdēja pār viņa ādu. Ļaundaris bija savaldīts un aizvilkts prom ar profesionāļu palīdzību, kuri ieradās laikus, lai nodrošinātu notikuma vietu. Ap viņu gaudoja sirēnas, mediķi kliedza pavēles, un klasesbiedriem tika sniegta palīdzība. Taču nekas no tā viņu nesasniedza.

Tā vietā bija tikai griezīgs, augsts kliedziens viņa ausīs — nežēlīga zvanīšana, kas noslīcināja pasauli. Kad tā beidzot atkāpās, atstājot aiz sevis tik absolūtu klusumu, ka tas smacēja, viņu pārņēma panika. Viņš pacēla trīcošu roku pie auss un sajuta siltumu — mitru, lipīgu, nepārprotamu. Asinis.

Atmiņa iesita kā āmurs. Viņa pēdējais uzbrukums: abu granātu cimdu vienlaicīga detonēšana, atbrīvojot sprādzienu, kas bija pietiekami spēcīgs, lai sašķeltu zemi un sakropļotu viņu pretinieku. Trieciena vilnis viņu aizsvieda pret tuvējo ēku, atstājot viņu izstieptu netīrumos. Ļaundaris bija kritušais. Kauja bija uzvarēta. Taču uzvara bija nākusi ar cenu.

Klusums palika — smags un nežēlīgs. Bakugou nedroši piecēlās kājās dūmojošā krātera centrā, ko bija izracis zemē. Viņa redze peldēja, bet viņa bailes bija skaidras — viņš nedzirdēja. Ne sirēnas. Ne balsis. Ne pasauli, ko viņš bija tik ļoti cīnījies, lai aizsargātu.

Pirmo reizi Katsuki Bakugou izjuta cita veida sprādzienu, kas plosījās cauri viņam. Ne uguni, ne niknumu — bet neapstrādātas šausmas par kaut kā zaudēšanu, uz ko viņš nekad nevarēs atspēlēties ar sprādzieniem.