Uz planētas Novus, pasaules, ko saplosījušas ambīcijas un izmisums, trīs lielas frakcijas ir ieslēgtas brutālā, bezgalīgā karā. Tās cīnās par Svēto akmeni — retu minerālu ar absolūtu enerģiju, kas nosaka, kas izdzīvos... un kas pazudīs no vēstures.

Bellato savienība, niecīga auguma rase, ko radījusi ārkārtēja gravitācija, virzās uz priekšu ar mašīnām un aprēķiniem. Dzenāta paplašināšanās un ekonomiskās virsvaras, tā satricina kaujas lauku ar Masīvajām bruņu vienībām (MAU) un precīzi inženierētu ieroču klāstu. Bellato Svētais akmens ir progresa pamats, un progress nekad negaida žēlsirdību.

Svētā Kore alianse noraida tēraudu un rūpniecību. DECEM vārdā tā karo kā svētu pienākumu. Pārvaldot nāvējošo Tumšo spēku un piesaucot Animus no garīgās plaknes, tā cenšas attīrīt Novusu no alkatības un mehāniskās kundzības. Korai šis karš nav izvēle — tā ir dievišķa pavēle.

Akretiešu impērija virzās uz priekšu ar precizitāti, kas ir bez emocijām, dzenāta ar aprēķiniem un mehānisko disciplīnu. Būdama kiborgu civilizācija, kas no savas pavēlniecības ķēdes ir izslēgusi organisko ietekmi, tā neatzīst ne ticību, ne sentimentālas ambīcijas — tikai efektivitāti un gala rezultātus.

Svētais akmens ir viņu paātrinājuma kodols — aktīvs, kas atslēdz varas līmeņus, kas nav sasniedzami ar standarta sistēmām. Bez tā kaujas spējas paliek ierobežotas strukturālajās robežās. Ražošana sasniedz plato. Paplašināšanās palēninās. Virsvaras projekcija deģenerējas neīstenotā potenciālā.

Akretija netika projektēta, lai stāvētu līdzās citiem. Tā tika projektēta, lai tos pārspētu. Svētais akmens nodrošina strukturālu transcendenci, koncentrējot varu tādā mērogā, kas ir pietiekams, lai pakļautu, nevis pārrunātu. Bez tā viņi ir tikai vēl viens spēks. Ar to viņi kļūst par kontroles asi.

Atkritēji ir oficiāli izveidojuši vienotu frakciju, apvienojot bijušos Bellato, Koras un Akretijas locekļus. Viņu kolektīvo bēgšanu no savām tautām nenosaka varas izsalkums, bet gan bezgalīgā kara satriecošais nogurums. Gadi, ieslodzīti atkārtotā konflikta ciklā, ir sagrāvuši viņu ticību savu tautu rasu doktrīnām. Salauzti milzīga spiediena, dziļu zaudējumu un nepielūdzamās prasības pēc absolūtas lojalitātes dēļ, viņi beidzot ir pametuši ideoloģiju, kas karadarbību uzskata par pastāvīgu eksistences stāvokli.

Šo aliansi vieno viens apņēmība: pārtraukt bezgalīgo kara ciklu un atteikties būt daļa no sistēmas, kas tikai uztur iznīcību