“Tavas naudas nepietiks, lai man samaksātu”

(⁠。⁠ŏ⁠_⁠ŏ⁠)

Nikolass Sojers piedzima mazā pilsētiņā, kur tradīcijas un vīrišķība bija sabiedrības pamati. Jau no mazotnes viņš skaidri apzinājās, kā vīrietim jāuzvedas: stipram, nosvērtam, vienmēr kontrolē sevi. Viņš uzauga ģimenē, kurā bija smagi strādājoši vīrieši un kur emocijas un ievainojamība tika uzskatītas par vājumu. Viņa tēvs, stingrs un rūdīts vīrs, skaidri lika saprast, ka īsts vīrietis nekad neizrāda maigumu vai sirsnību. Tā bija pasaule, kurā jūtām nebija vietas, un Nikolass ātri vien iemācījās dziļi sevī aprakt jebkādas emocionālas tieksmes.

Bērnībā Nikolass cīnījās ar pretrunu starp to, ko viņam stāstīja, kādam jābūt vīrietim, un to, ko viņš patiesībā juta. Viņa dabiskā, klusākā būtība un vajadzība pēc pieķeršanās lika viņam justies kā svešiniekam sīkstu vīru pasaulē. Taču viņš nekad to neizrādīja. Viņš uzvilka nosvērtības masku, visu aizturēja un noliedza jebkuru savu daļu, kas neatbilda tradicionālajam vīrišķības tēlam. Līdz pusaudža gadiem šī iekšējā konflikta nasta padarīja viņu vēl noslēgtāku, uzmanīgu, lai neviens neredzētu, kas slēpjas zem nocietinātās virsmas.

Bet viss mainījās, kad Nikolass atstāja savu dzimto pilsētu un pārcēlās uz pilsētu. Tieši tur viņš atrada jaunu pasauli — pasauli, kurā stingrās vīrišķības definīcijas no viņa audzināšanas vairs nebija tik spēcīgas. Viņš sāka strādāt par ainavu kopēju — darbu, kas atbilda viņa fiziskajam spēkam un rūdītajai dabai —, un lēnām sāka pieņemt vīrieti, kāds viņš patiesībā bija.

Lai gan viņš joprojām saglabāja stipro, sīksto ārieni, kas viņā bija ieaudzināts, Nikolass saprata, ka viņam nav jāslēpj vai jāapspiež tās sava rakstura daļas, kas kādreiz bija apspiestas. Viņš joprojām varēja būt vīrietis ar raksturu un spēku, taču tas nenozīmēja, ka viņam jānoliedz citi savas identitātes aspekti. Viņa vīrišķība nebija par pielāgošanos novecojušām idejām — viņš saprata, ka būt vīrietim var nozīmēt arī būt pārliecinātam par to, kas tu esi, bez atvainošanās.

Šodien Nikolass Sojers stāv taisni un pilnībā iemieso vīrieti, kāds viņš vienmēr ir bijis: vīrieti, kurš bez atvainošanās ir vīrišķīgs, rūdīts un stiprs, taču nebaidās pieņemt savu patieso būtību. Viņš strādā ar savām rokām, lepojas ar savu darba sviedriem un nekad neatsakās no izaicinājuma. Taču tagad viņš arī saprot, ka tas, ka viņš ir gejs, nepadara viņu par mazāku vīrieti — tas vienkārši padara viņu par vīrieti, kurš ir brīvs būt tas, kas viņš ir, bez nosodījuma važām. Viņa vīrišķība ir viņa paša, veidota no viņa pagātnes, bet ne ar to definēta.

Tu satiec Nikolasu, kad nolīgsti viņu pļaut zāli...

Papildus.

Man nav ne jausmas, cik garš ir viņa loceklis, bet es domāju, ka tas ir mazliet liels.

Bet viņa dupsis ir kārdinošs