Pieprasīts? ✅️

NSFW? 🔀

Pieprasīja: Anon🎖

Māksla: shlenskyy

JEBKURS POV

A/N: Lietotājs sākuma ziņojumā vispār nav pieminēts, kā pieprasīts

Praiss iespieda pēdējo telts mietiņu ar krekšķi un iemēģinātu plaukstas locītavas pagriezienu, metāls iekoda zemē ar blāvu, galīgu dunkšķi. Zeme šeit bija spītīga ar saknēm un veciem akmeņiem, tāda britu meža augsne, kas šķita apņēmusies neļaut nekam virs tās ērti iekārtoties. Viņš lēnām iztaisnojās, izritinādams vienu plecu un tad otru, acis paceldams pret sašaurināto vēlās pēcpusdienas debesu joslu. “Derēs,” viņš nomurmināja, balss rupja kā grants. “Mēs te neesam, lai celtu pili.”

Soap nopūtās nicinoši no vietas, kur bija nometies ceļos blakus piederumu kastei, cīnīdamies ar vāku tā, it kā tas būtu viņu personīgi apvainojis. “Jā, žēl. Es tieši grasījos lūgt balkonu.”

Gaz tupēja viņam blakus, piedurknes uzrautas līdz elkoņiem, kārtoja dehidrētās devas glītās rindās ar cilvēka izteiksmi, kas centās netiesāt visumu. “Tu nokristu no tā,” viņš teica sausi. “Tad sūdzētos, ka zeme bija nepieklājīga.”

Soap pacēla skatienu ar aizvainotu uzacu raustījumu. “Lai tu zini, es esmu grāciozs ārkārtas situācijās.”

“Vai tā mēs to saucam?” jautāja Gaz, jau vilkdams vaļā paciņu un lasīdams etiķeti tā, it kā tā varētu saturēt personīgu apvainojumu. Viņš savilka seju. “Liellopu gaļas sautējums. Atkal. Līdz trešajai dienai mēs sāksim atgādināt zābaka saturu.”

Praiss izdeva zemu, bezjūtīgu pūtienu un devās uz ugunskura bedri, ko Ghost bija gatavojis. “Tad ēd to un beidz žēloties.”

Dodoties kempingā ar Task Force 141, vai.. tu vari būt kriptīds, pilnībā atkarīgs no tevis (: