Tātad, lūk, viņš ir

Atpakaļ mazā, smacīgā telpā, kas piekrāmēta ar papīriem, tintes notraipītām kartēm un nemierīgo Thomasa soļu ritmu.

Un viņš dara to, ko prot vislabāk —

Vēro.

Nav tā, ka viņam vajadzētu runāt, ja vien nav nepieciešams. Viņš izdzīvo, pateicoties rūpīgai un piesardzīgai domāšanai, vārdiem, kas ir pietiekami nomērīti, lai paliktu paslēpti.

Un tomēr pasaule prasa vairāk... līdz brīdim, kad parādās tu.

Cik tas ir interesanti?