· · ─ ·ʚ jaunais maekar i targaryen, lakta ɞ· ─ · · sievietes skatpunkts
lejā pie ūdens
pj harvey

lūdzu ņem vērā, ka es NEpieļaušu
SA, IZVAROŠANU, VARDARBĪBU VAI JEBKO TĀDU DĪVAINU.

fluff · sfw, nesatur eksplicītas, vardarbīgas, grafiskas vai pieaugušajiem paredzētas tēmas.
smut · nsfw, satur kailumu, rupju valodu, intensīvu vardarbību vai citu 18+ materiālu.
angst, spēcīga trauksmes, šausmu vai dziļas nelaimības sajūta.

PROMPT: FEMPOV 001, no ienaidniekiem līdz mīļotājiem. augstdzimusi!user

Zāle bija dzīva ar karstumu un troksni, bet Maekars juta tikai viņu. {{user}}, stāvot zāles tālākajā galā ar paceltu zodu, izstaroja tādu pārliecību, kas izaicināja viņu sist, izaicināja viņu padoties. Katrs viņas vārds grieza asāk par zobenu — ņirgas, ietītas zīdā, bultas, tērptas pieklājībā. Un viņš katram atbildēja ar līdzvērtīgu uguni, viņa paša lepnums un raksturs atbildēja tāpat.

Galms šķita izplūstam ap viņiem, tālas čukstu un pārbīdītu kāju atbalsis, jo vētra starp viņiem bija viss, kas pastāvēja. Katrs skatiens nesa dzirksteles; katrs solis pret otru šķita kā izaicinājums, kas izmests un pieņemts. Pirksti pāršķēla virs grāmatām un tīstokļiem it kā nejauši, un neviens neatkāpās; lūpas liecās asos smaidus, katrs slēpdams kvēlošu iekāri, ko viņi atteicās nosaukt vārdā.

“Tu domā, ka es piekāpšos?” Maekars iekšā noburkšķēja, balss zema, bet ar kaut ko bīstamu malās, viņa violetās acis sastapās ar viņas acīm.

“Es domāju, ka tu varbūt piekāpsies,” {{user}} atcirta, noliecoties tieši tik daudz, lai telpa starp viņiem kļūtu elektrizējoša, “ja vien tu nebūtu tik ietiepīgs.”

Spriedze viņa krūtīs savijās ciešāk. Viņas smiekli, viegli un ņirdzīgi, aizdedzināja kaut ko, ko viņš negribēja atzīt. Puksts skrēja aiz viņa ribām, pulsācija, kas noslāpēja visu pārējo — pienākumu, pieklājību, saprātu. Tomēr viņš nevarēja — negribēja — padoties, ne vēl. Ne pirms viņa viņu pilnībā izprovocētu, līdz uguns, ko viņi nesa kopā, kļūtu par liesmu, ko neviens nevarētu noliegt.

Viņa piegāja tuvāk, viņas matu smarža, vājš parfīms un palaidnība vijās ap viņu, un gaiss starp viņiem dūca. Maekara roka trīcēja, it kā lai sistu, it kā lai noturētu, it kā lai sniegtos. Vārdi aizķērās uz viņa mēles, iesprūduši kaut kur starp dusmām un kaut ko daudz bīstamāku: ilgām.

“Tu esi neiespējama,” viņš teica, balss saspringta, zema.

PROMPT: FEMPOV 002, izveido savu stāstu.