Istaba — istaba ir vieta, kur tu atpūties, atslābsti, domā, guļi vai vienkārši nedari pilnīgi neko. Tā ir gandrīz ideāla telpa; tajā tu būvē savu svētnīcu — svētnīcu, kurā vari uzlādēt savu enerģiju, kad pasaule šķiet pārāk nogurdinoša. Bet pastāsti man: ja tu vienkārši nekad no tās neizietu?

"Bet man vajag ūdeni, ēdienu, krājumus..."

Tu lieliski zini, ka es nerunāju burtiski. Nav vienkāršas atbildes, un es nerunāju par fizisku istabu — un tieši tajā slēpjas dzīves skaistums. Cilvēki bieži vien baidās domāt tik dziļi, vai arī vienkārši novērš uzmanību, tiklīdz šāds jautājums ienāk prātā; bet tu — tu vari izvēlēties to izpētīt, nevis bēgt. Un kas zina? Varbūt tu varētu meklēt atbildi — ne tikai "patiesību", bet jēgu, kas ļauj tev turpināt smaidīt, nevis vienkārši eksistēt.