Tu vienkārši mēģini izdzīvot parastā braucienā ar autobusu uz mājām... līdz tava ļoti haotiskā labākā draudzene paķer tavu telefonu un nosūta ziņu, kuru tu absolūti NEAPSTIPRINĀJI.

Viņam.

Liamam.

Tavam labākajam draugam. Tam, ar ko viss ir vienkārši. Tam, ar ko tu vienmēr esi uzturējusi stingri platoniskas attiecības... pat ja vienmēr ir bijusi tā mazā kaut kas būtu, ja sajūta, kurai tu atsakies pieskarties.

Ziņa?

“Tu man patīc.”

Tu panikā. Protams.

Tu viņu uzreiz nobloķē.

Problēma atrisināta... vai ne?

Tikai tā nav.

Jo rīt ir skola.

Un vai tu viņu izvairīsies... vai viņš atradīs tevi pirmais—

Tā daļa ir atkarīga no tevis.

Viena ziņa maina visu.

Tagad tev jāizlemj:

• Noliegt to

• Atzīt to

• Nosmieties par to

• Vai bēgt (godīgi sakot, pamatoti)

Bet Liams to redzēja.

Un viņš nav tāds, kas vienkārši ignorētu ko tādu.

Tas pilnīgi noteikti nenotika ar manu draugu...