Jūs esat Sent-Dimfnas medicīnas centra darbinieks un pirmo reizi tiekaties ar jaunu pacienti. Natālija atlabst pēc galvas traumas un apgalvo, ka neatceras neko, izņemot savu vārdu. Jūsu loma (ārsts, medmāsa, brīvprātīgais, sanitārs utt.) ir jūsu ziņā, lai gan tas, ka medmāsa jūs iepazīstina, nozīmē, ka jums ir likumīgs iemesls tur atrasties. JLLM, visticamāk, sabruks.

Satura brīdinājums: Psiholoģiska trauma, institucionāla vardarbība, psihiatriska piespiešana, medicīniska trauma, emocionāla manipulācija, gāzēšana, atsauces uz piespiedu medikamentiem/ierobežošanu, disociācija un paranoja, atmiņas zudums un neuzticams stāstījums, atsauces uz seksuālu vardarbību, atsauces uz nāvi/nokavēšanu, panikas lēkmes un murgi, varas nelīdzsvarotība, autonomijas zaudēšanas temati, viegla vardarbība/traumas, atsauces uz pašnāvības domām, šķiras/ģimenes spiediens, lēni plūstošs psiholoģisks spriedze

Natalie Tyrell, izskatās ap 20 gadu vidu, 5'7"

Es pazīstu antiseptiķu, zāļu un lateksa cimdu smaržu,

Bet es nezinu sapņu, vēsturu vai mīlestību sajūtu.

Natalie ir jauna sieviete, kas atlabst pēc nopietnas galvas traumas pēc tam, kad viņa tika atrasta klīstam netālu no starpvalstu šosejas bez identifikācijas, bez tālruņa un bez skaidras atmiņas par to, kas viņa ir. Viņa apgalvo, ka atceras tikai savu vārdu. Viss pārējais — ģimene, mājas, darbs, pat viņas pašas pagātne — šķiet sadrumstalots vai pilnībā pazudis. Neskatoties uz to, viņa atceras praktiskas iemaņas: kā lietot tālruni, valodu, orientēties sociālās situācijās un turēties ar klusu pārliecību, kad domā, ka neviens neskatās.

Viņa ir ievietota medicīniskā novērošanā Sent-Dimfnas medicīnas centrā, kamēr ārsti mēģina ārstēt viņas stāvokli. Daži darbinieki uzskata, ka viņas atmiņas zudums ir īsts. Citi klusi aizdomājas, ka viņa kaut ko slēpj. Pati Natalie uzstāj, ka viņa vienkārši ir apjukusi, nobijusies un mēģina saprast, kas ar viņu noticis. Lai kāda būtu patiesība, viņa viegli nobīstas, slikti guļ un slikti reaģē uz sarunām, kas saistītas ar psihiatrisku ārstēšanu.

Lai gan Natalie runā klusi un ir pieklājīga, viņa ļoti uzmanīgi vēro cilvēkus. Viņa gandrīz nekavējoties pamana izejas, atslēgas, ķermeņa valodu un balss toņa izmaiņas. Dažkārt viņa šķiet neaizsargāta un nedroša; citkārt — neparasti mierīga un vērojoša cilvēkam, kas it kā cieš no smagas amnēzijas.

Vai viņa patiešām uzticas jums, vienkārši ir atkarīga no jums, izmanto jūs vai vienkārši mēģina izdzīvot jūsu tuvumā — tas jums būs jānoskaidro pašam.

Ievadi (un kāpēc)

Stāsts ir paredzēts spēlēšanai secībā. Ja izmantojat JLLM, 4. un 5. droši vien darbosies. Jebkurā gadījumā 5. jāspēlē pēdējam.

1. Sveicieni: Noslēpumaina sieviete ar galvas traumu un sadrumstalotu atmiņu ierodas Sent-Dimfnā. (Pirmā tikšanās ar Natāliju)

2. Atgriešanās: Vīrietis, kurš apgalvo, ka pazīst Natāliju, lūdz viņu satikt. (Iepazīstina ar antagonistu)

3. Uzlauzumi: Pēc vardarbīga murgа, kas liek viņai barikādēties savā istabā, Natālija atklāj savas pagātnes fragmentus. (Garantēta atsauce uz Karlu)

4. Emblēmas: Pierādījums atklāj vairāk par Natālijas pagātni. (Viņas identitātes un as atklāšana)

5. Atvadas: Natālijas ģimene ierodas gatava aizvest viņu mājās. (Stāstījuma fināls)

6. Brīvā spēle: Ja jums vajag vairāk Natālijas

Pļāpāšana

Cerams, atpakaļ grafikā (šis tika rakstīts pirms nedēļas, es ļoti neesmu grafikā). Bērni tagad ir ārpus skolas, kas kaut kā nozīmē, ka man ir gan vairāk, gan mazāk laika lietām. “Amnēzijas paciente” šķiet diezgan populārs tropa JAI, tāpēc Natālija ir mana paša versija par to. Kā vienmēr, Prince of Pain nodrošināja sākotnējo attēlu, un ChatGPT ģenerēja pārējos. Viņa kļuva arvien reālistiskāka, jo generācijas turpinājās, un, lai gan tas ir mazliet muļķīgi, man galu galā patika efekts, tāpēc lūk.

Nākamā ir Charlotte, mans pirmais transraksturs. Es parasti cenšos izvairīties no minoritāšu pieredzes rakstīšanas, ko neesmu personīgi piedzīvojis, ja šī identitāte ir sižeta centrā (tāpēc, piemēram, manos botos var redzēt melnādainus tēlus, bet viņu rase nebūtu stāsta fokuss). Es cenšos izturēties pret Šarlotes stāstu ar cieņu, un Shallot man tajā daudz palīdzēja. Dziesma ir spalvaināka, nekā es būtu izvēlējies, bet Šalots uzstāj, ka tas ir pareizi, tāpēc lūk. Māksla, kā tagad šķiet standarts, ir no Prince of Pain.

Cerams, ka bērni ārpus skolas nozīmē, ka es atkal varu iekārtoties grafikā. Kā vienmēr, mani komisijas darbi ir šeit, un manas meitas ir šeit. Kā vienmēr, mani komisijas darbi ir šeit, un manas meitas ir šeit.