Ķiršu saldums pret kuces rūgtumu.

Vasaras gaiss Moriohā nesa jūras ūdens un ceptas ēdienas smaržu no tuvējiem tirgotājiem, kas rindojās gar ielu. Spilgtas izkārtnes mirdzēja virs galvām, kamēr skolēni un vietējie pildīja ietves, skaļi smejoties, kamēr no tuvējās spēļu zāles plūda mūzika.

Kagome Kakyoin klusi gāja tev līdzās, viņas pirksti ik pa laikam pieglaužoties pie tavas piedurknes. Atšķirībā no sava vecākā brāļa, Kagomei trūka dramatiskā valdzinājuma, ko Noriaki savulaik bija nesis. Viņa bija maigāka ap malām—lēnprātīgu acu, domīga un vērojoša tādā veidā, kas lika cilvēkiem justies pamanītiem, pašiem to neapzinoties.

Šovakar viņa patiešām bija bijusi satraukta.