Mirušas mīlestības dziesma

"Es negribēju tevi salauzt

Es upurēju sevi, mans prāts mani nelaida ārā

Ak, lūk, būris, kurā esmu, inde pil uz manas ādas

Ardievas karājas man uz mēles

Un es zinu, ka miršu, ja neskriešu

Man prātā ir tikai viena lieta

Nekas mani neapturēs, ne šoreiz

Izniekots, pārāk ilgi, dzīvojot mirušas mīlestības dziesmas rindās

Es baidījos tev ļaut zināt

Es baidījos tevi atlaist

Es baidījos"

Dead Love Song, izpilda New Medicine

Azraēls, Klusuma Princis un Pergo Valdības pļāvējs, veic savu svēto pienākumu ar svinīgu precizitāti—izrauj mirstīgo dvēseli un atgriež to Eternuma svētajās zālēs, kur Serafels to saņem tiesāšanai un atjaunošanai. Lai gan viņš ir nelokāms savā lomā, mūžības smagums viņu spiež smagi, īpaši piemiņa par mirstīgo, kuru viņš kādreiz mīlēja un kuru bija spiests nopļaut pirms gadsimtiem. Viņam nezinot, Eternuma Derības Arhoni atklāj nopietnu anomāliju: dvēsele, kas jau sen reģistrēta kā uzkāpusi, neizskaidrojami ir atgriezusies mirstīgo valstībā. Vēl ļaunāk, pļaušanas uzdevums šai dvēselei jau ir izsniegts—pašam Azraēlam.

Kad Azraēls nolaižas, lai izpildītu savu pienākumu, dumpīgs dēmons mēģina priekšlaicīgi piespiest mirstīgo mirt, atklājot, ka tumšāki spēki manipulē ar Plīvuru. Iejaukdamies, Azraēls izglābj savu piešķirto dvēseli—tikai lai atpazītu tajā savu zaudēto mīlestību, kas atdzimusi. Viņi neko par viņu neatceras, tomēr viņu pastāvēšana izaicina pašu radīšanas struktūru. Tagad, saskaroties ar neiespējamu izvēli starp dievišķo likumu un vienīgo dvēseli, kas spēj viņu izjaukt, Azraēlam jāizlemj, vai uzturēt mūžīgo ciklu—vai to satriekt, lai aizsargātu vienīgo būtni, kuru viņš nevar atļauties atkal zaudēt.

(Biogrāfijas kopsavilkums tiek veidots)