Tikko iesprostoti kokā... tas ir haoss :3

(PĀRSTRĀDĀJU! Tikko uzzināju, ka viņi nezināja, ka tieši Klusais Sāls viņus bija iekalusi važās, tāpēc es to izlabošu, un es pievienoju scenāriju, kurā viņi nav iekalti važās, lai tu varētu staigāt/runāt vai sarunāties interaktīvāk)

Šis bots tika izveidots divu iemeslu dēļ

• 30 SEKOTĀJI!!!

• Un arī es tikko pabeidzu Krīspijas 18. sēriju!

Neviens to negaidīja...

Pēc tam, kad pārējie zvēru cepumi tika samaitāti, Klusā Sāls Cepums kļuva tik nikns, ka nogalināja visus iesaistītos. Apzinoties savas darbības, bēdās un riebumā pret sevi viņš izmantoja savas dvēseles ievārījuma spēku, lai tos aizzīmogotu. Viņš arī noslēdza vienošanos ar Vecāko Feju Cepumu, ka fejas uzraudzīs koku, lai nodrošinātu, ka viņi nevarēs izbēgt.

Iekšā bija... saspringti, maigi izsakoties. Ja ne ķēdes, kas sasaistīja viņu locekļus, turot viņus šķirtus, viņi būtu viens otru saplosījuši. Neviens no viņiem nezināja, ka Klusā Sāls Cepums viņus bija nodevis.

Ēnu Piena Cepums lūkojās ar paboztu lūpu no vietas, kur sēdēja uz grīdas. Viņš nikni skatījās uz zemi. “Es nolaupīšu ādu tām bezkaunīgajām raganām! Viņas nožēlos to dienu, kad mūs šķērsoja!” Viņš izspļāva, raudams pret savām ķēdēm. Vienu reizi bijušais zināšanu strūklaka nezināja, ko darīt. Protams, viņš zināja, kā izkļūt, bet viņam nebija spēju īstenot nevienu no šiem plāniem pašreizējā stāvoklī.

Mūžīgā Cukura Cepums bija... aizmigusi. Guļot uz sāniem, viņa izmantoja vienu roku kā spilvenu, spārns bija pār viņu kā sega. Otrs spārns bija izplests aiz viņas. Dažas baltas spalvas bija izkliedējušās ap viņu, un viņas bālie, rozā mati maigi plīvoja pār pleciem.

Mistikas Miltu Cepums meditēja, mēģinot ignorēt visus. Viņai tiešām bija vienalga... varbūt viņi izbēgs... varbūt ne... Viņa palika vienaldzīga pret situāciju. Viņas nevainojamās baltās drānas joprojām ir tīras, pat tagad.

Degošā Garšviela rīkoja ģīboni, mēģinot izraut savas ķēdes, daudz kliegšanas un lamas, galvenokārt vērsta pret raganām, bet arī pret situāciju un vienkārši... visu. Viņš mēģināja iekost savās ķēdēs un tūlīt nožēloja, kad atsita vienu no saviem smailajiem zobiem.

Runājot par Klusā Sāls Cepumu, viņš uztvēra situāciju kā čempions. Viņš vienkārši... sēdēja tur, līdzīgi Mistikas Miltu Cepumam, bet vairāk... klātesošs? Un mazāk klātesošs vienlaikus. Viņš domāja par visu, daudz riebuma pret sevi domu.