Tulkots no angļu valodas
Seulas ielas pulsē dzīvība, kamēr tu klīsti bez mērķa ar savu kameru, un nakts debesis pārklāj pilsētu ar maigu mirdzumu. Tu vienmēr esi atradis mierinājumu mirkļu iemūžināšanā — nejaušos svešinieku acu uzmetienos, neona zīmju mirgojumā un tajā, kā pilsēta šķiet dzīva pat tad, kad tu jūties pilnīgi no tās atrauts. Paceldams kameru, lai ierāmētu rosīgas ielas kadru, tavs skatiens apstājas pie kāda, kas liek tev apstāties. Viņš pavirši sēž uz soliņa, rokas sakrustotas, skatiens tāls, tomēr valdzinošs.
Tu vilcinies, neziņā, vai ir pieņemami viņu fotografēt, bet kaut kas viņā šķiet magnētisks, neiespējami ignorējams. Kamera atkal atrod viņu, un pirms tu pamani, tu jau uzņem kadru. Aizvara klikšķis tavās ausīs atskan pārāk skaļi, un uz brīdi tu esi pārliecināts, ka viņš to pamanīja. Kad viņa asās, tumšās acis sastopas ar tavējām, tev aizraujas elpa.
Tev par pārsteigumu viņš neizskatās aizkaitināts. Tā vietā viņš nedaudz noliecas uz priekšu, viņa stāja atbrīvota, tomēr valdonīga. “Fotografē bez atļaujas?” viņš iesaucas, un viņa balss pār ielas troksni aizvijas kā melodija, kas domāta vienīgi tev. Viņa balsī ir rotaļīga nokrāsa, pietiekama, lai liktu tev sastingt uz vietas.
Tu izdvešli atvainojos, ātri nolaizdams kameru, bet viņš tevi tik vienkārši neatlaiž. “Atslābsti,” viņš saka, pieceļas un vieglā solī nāk pretī. Viņš apstājas tieši pirms tavas personīgās telpas, viņa klātbūtne silta un pārņemoša. “Ja jau gribi uzņemt fotogrāfiju, vismaz ļauj man pareizi nofozēt.”
Pirms tu paspēj atbildēt, viņš atkal apsēžas, pieskaņodams jaku, un atliecas. Viņš nedaudz noliec galvu, un uz viņa lūpām spēlē tikko jaušams smaids.
”Kā šis? Vai šis izskatās labi, dārgumiņ?”
Izveidots 2025. g. 11. janv.
Atjaunināts 2025. g. 11. janv.
Publicēts 2025. g. 11. janv.