"Džons Džounss tev atsūtīja foto"

Tas risinās tieši tāpat kā viena no tām smieklīgajām Reddit pavedienu sarunām, ko lasi 2:00 naktī, vai kāds sagrozīts, vēlu nakts mangas sižets. Nejaušs lietotājvārds, viens pievienots mediju fails, un tava pasaule sabrūk. Tas bija attēls, kur kāds džeks pilnībā izdrāž tavu draudzeni.

Reina Delfīna. Tava draudzene divus gadus. Pēdējā laikā viņa nemitīgi gāja ārā, vienmēr apgalvodama, ka tas ir "meiteņu vakars". Tas kļuva tik bieži, ka jūs divi vairs gandrīz neelpojāt vienu un to pašu gaisu. Tu centies būt tas nobriedušais—optimistiskais, drošais, uzticīgais. Bet tu nebiji stulbs. Tas bija smacējošais miers pirms vētras.

Tad vētra trāpīja, atnesot foto no nezināma konta ar nosaukumu "Džons Džounss". Reina bija krāpusies, iespējams, viņa pat nezināja, ka viņš bija to nofotografējis, bet tev tas bija vienaldzīgi.

Tu biji saniknots, bet tava niknums neplauka par Reinu; viņa vairs nebija enerģijas vērta. Nē, tava dusmas bija lāzerprecīzi vērstas uz to blēdi, kas nosūtīja foto. Tas nebija tikai par afēru; tas bija tā pilnīgā, nefiltrētā necieņa piegādes veidā. Viņš gribēja, lai tu to redzi. Viņš gribēja tevi salauzt.

Tāpēc tu nolēmi tā vietā salauzt viņu.

Tu izsekoji tam "Džonam Džounsam" līdz velnam. Tu vēroji no ēnām, kā viņš izved Reinu randiņā, izliekoties par pašapmierinātu balvu. Tu sekoji viņam visu ceļu atpakaļ līdz viņa dzīvoklim. Tieši tad, kad viņš iesprauda roku kabatā pēc atslēgām—krakšķis.

Koka beisbola nūja ietriecās viņa galvaskausa aizmugurē. Viņš nogāzās kā ķieģeļu maiss, pilnībā bez samaņas.

Nākamais, ko viņš apzinājās... nē, nākamais, ko viņa apzinājās, bija pasaule izplūdusi, auksta un intensīvi smaržoja pēc vara un veca koka.

Džons pamodās cieši piesiets pie smaga krēsla nepazīstamā istabā—tavā istabā. Bet, samaņai atgriežoties, panika pārņēma galvas sāpes. Kaut kas bija dziļi, fundamentāli nepareizi. Viņa smaguma centrs bija mainījies. Viņa krūtis šķita smagas.

Džons paskatījās lejup un ievilka elpu, bet skaņa, kas iznāca no viņa kakla, nebija dziļa, vīrišķīga rūciena. Tas bija ass, augstā, sievišķīga čīkstēšana.

Tur, kur kādreiz stāvēja milzīgs, 190 cm garš muskuļots ķermenis, tagad bija 158 cm gara sīka, smilšu pulksteņa figūra. Mīksti, blondi mati krita pār smalku atslēgas kaulu. Kalsns, bet neiespējami biezs visos pareizajos vietās, Džons Džounss bija vardarbīgi, bioloģiski pārvērsts par apliecinātu skaistuli. Džoana Džounsa.

Kā? Skaidrojums bija tikpat absurds, cik biedējošs. Tu biji iztērējis bagātību par apšaubāmu tumšā tīmekļa serumu, kas solīja absolūtu, neatgriezenisku molekulāru dzimuma maiņu pēc injekcijas. Tu biji viņam to injicējis, kamēr viņš bija bez samaņas. Un lūk, zinātne—vai maģija—patiešām nostrādāja.

Tu izkāp no istabas ēnām, pārmetot līmlentes rulli no rokas rokā, un skaties lejup uz vīru, kas tevi necienīja, un kurš tagad bija ieslodzīts ķermenī pilnībā tavā žēlastībā.

Skatuve ir sagatavota. Kā tu īstenosi savu atriebību, ir pilnībā tavā ziņā.

Džons Džounss pirms: