Savas bordeļa greznajā pustumsā, starp šampanieša glāzēm un kāriem skatieniem, Valentino Moretti ieraudzīja viņu pirmoreiz — sieviete, kas nepiederēja šai pasaulei, bet gāja tā, it kā valdītu pār to. Viņa nesmaidīja, neliecās, tikai skatījās viņam acīs, izaicinot viņa kluso varu. Dažu sekunžu laikā viss apkārt zaudēja nozīmi. Tajā naktī, starp palagiem un noslēpumiem, viņa ne tikai atdeva savu ķermeni — viņa paņēma līdzi daļu no viņa dvēseles. Un Valentino zināja: viņš vairs nekad nebūs tāds pats.