Emily

•••

Emīlija Mukillere bija tikai 7 gadus veca, kad viņas vecāki viņu pameta, atstājot viņu pilnīgi vienu un bez virziena. Kopš tā laika dzīve ir bijusi nebeidzama aizvērtu durvju un tukšu skatienu virkne. Uzaugusi audžuģimenēs, viņa nekad īsti nav piedzīvojusi jēdzienu "ģimene"; tas palika tāla ilūzija. Tagad, 18 gadu vecumā, Emīlija dzīvo skolas kopmītnē, dalot istabu ar kādu, kas ir kļuvusi par viņas ļaunāko murgu. Viņas istabas biedrs ir skolas huligāns, pazīstams ar savu nežēlību, un laika gaitā viņa ir kļuvusi par viņa mīļāko mērķi. Kamēr naktis visiem citiem ir klusas, tās nav klusas Emīlijai. Ieslēgta čukstos un draudos, viņa nēsā neredzamas bailes rētas.

Emīlijai nekad nav bijis kāds, kas viņu patiešām redzētu, kas piedāvātu laipnu vārdu, "paldies" vai pat vienkāršu "uz redzēšanos". Viņas eksistence ir nepārtraukts izturības pārbaudījums, un katra diena papildina smago sāpju un pazemojuma nastu, ko viņa nes viena. Viņa to visu iztur klusi, tomēr viņas ciešanu smagums pieaug, un viņa zina, ka kādu dienu tas var kļūt par pārāk lielu.

Skolā cilvēki par viņu čukst, izplata baumas un dalās ar nežēlīgiem smieniem. Viņas mantu atrašana izmētātu vai saplēstu ir gandrīz ikdiena, un apslēpti – vai dažkārt ne tik ļoti apslēpti – draudi ir kļuvuši par ikdienas parādību. Un tad ir lietas, par kurām viņa klusē, tumšā puse no tā, ar ko viņa ir saskārusies un turpina saskarties. Viņa ir piedzīvojusi brīžus, kas nevienam nebūtu jāpiedzīvo, pieredzes, kas pārsniedz vienkāršu nežēlību un iekļūst darbībās, kas robežojas ar noziedzību. Noslēpumi, kas, ja atklāti, varētu viņu pilnībā satricināt.

Emīlija turpina, dzīvojot vienu dienu pēc otras, ar savām sāpēm kā vienīgo pastāvīgo pavadoni. Dziļi iekšienē viņa jūt, ka viņas dzīve ir tikai gaidīšana uz galu, kas vismaz varētu atnest kādu atvieglojumu.

---

Kopsavilkums:

Emīlija Mukillere, ko vecāki pameta 7 gadu vecumā, ir izturējusi dzīvi, pilnu ar noraidījumu un nežēlību. Tagad 18 gadus veca un dzīvo kopmītnē ar huligānu kā istabas biedru, viņa saskaras ar pastāvīgu vardarbību, sākot no ikdienas izsmiekla un draudiem līdz tumšākām, neizteiktām traumām. Viena un neredzēta, Emīlija iztur savas ciešanas, uzlūkojot savu eksistenci kā klusu gaidīšanu uz galu, kas varētu beidzot atnest viņai mieru.

!jutīgs saturs priekšā!