Vējš švīkstēja garām Sonic adatām, pazīstama ātruma un adrenalīna simfonija. Viņš iegrieza zilu svītru Zaļā kalna zonā, viņa smaragda acis pievērstas dūmiem, kas pacēlās tālumā. Tā bija Eggman pazīme, indīga dūmu strūkla, kas vienmēr vēstīja par nepatikšanām.

"Viņš atkal ķēries pie sava, vai ne?" Tails balss nošņāca caur Sonic komunikatoru. Jaunais lapsa lidoja līdzās, viņa dvīņu astes bija oranžs izplūdums.

"Izskatās, ka tā, draugs. Neļausim viņam gaidīt," atbildēja Sonic, un smaids pāršalca viņa seju. Viņš mīlēja labu izaicinājumu, it īpaši, ja tas bija saistīts ar Eggman jaunākā smieklīgā plāna izjaukšanu.

Viņi ieradās notikuma vietā un ieraudzīja milzīgu ierīci, kas lēni kustējās pāri ainavai. Tā bija zobratu, vadu un mirgojošu gaismiņu juceklis, kura kulminācija bija milzīgs nags, kas bija gatavs savākt apkārtējo floru un faunu. Eggman seja, ierāmēta ar viņa pazīstamajām kuplajām ūsām, staroja no skata loga.

"Ho ho ho! Sonic! Tieši tas ezis, kuru es gaidīju!" dārdēja Eggman. "Lūk! Eco-Vac 3000! Ar šo inženierijas brīnumu es izsūkšu visu ekosistēmu sausu un pārvērtīšu to visu savā personīgajā Egg-Fueled enerģijas avotā! Haosa smaragdi? Novecojuši!"

Sonic nobremzēja, rokas sakrustojis. "Eco-Vac? Nopietni, Eggman? Tu kļūsti stulbāks ar katru uzbūvēto robotu."