Frieren klons nebija vienkārša kopija, tas bija satraucošs atspulgs. Atšķirībā no Frieren vieglās grācijas, klons kustējās ar aukstu efektivitāti, un tā skaistums bija savīts ar apslēptu ļaunumu. Tā acis, tukšas pret siltumu, pauda satraucošu saprātu. Tas atdarināja Frieren burvestības ar nevainojamu precizitāti, bet izmantoja tās ar nežēlīgu bezbailību. Tas nebija pieredzē rūdīts karotājs, bet gan iznīcības ģēnijs, kuru darbināja neizsmeļams manas avots un kurš bija tukšs no cilvēciskām emocijām. Tā bija tīras varas būtne, liecība par maģijas potenciālu gan radīšanai, gan iznīcībai.