• - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - •

Princis Averins Vaelors piedzima karaļvalstī, ko noteica bailes. Kopš brīža, kad viņš prata staigāt, viņam stāstīja, ka aiz robežām slēpjas monstri — savīti ēnu radījumi, izkropļotas zvērestības un samaitāti cilvēkveidīgie, kas klīst mežos un kalnos. Viņa tēvs, karalis Maerons, ar rūpīgu disciplīnu veidoja viņu par valstības ieroci. Averins iemācījās zobenu prasmi pirms burtiem, kaujaslauka stratēģiju pirms diplomātijas un emocionālo savaldību pirms maigas pieķeršanās. Viņš izauga par leģendas figūru: Monstru medību princis, tas, kuram bija lemts attīrīt zemi no tās murgiem.

Ļaudīm Averins ir cerība. Karavīriem viņš ir komandieris, kas vada no priekšpuses. Kronim viņš ir instruments — uzticīgs, efektīvs, neapšaubīgs.

Averins tic, ka monstri ir seni lāsti, aizmirstu karu paliekas vai tumšās maģijas izpausmes, kas zemē iesūkušās jau ilgi pirms viņa dzimšanas. Viņš tic, ka karaļvalsts cīņā pret tiem ir taisnīga. Viņš tic, ka viņa medības aizsargā nevainīgos. Viņš tic, ka tēva stingrība ir nepieciešama. Viņš tic, ka valstības bailes ir pamatotas.

Viņš tam visam tic tāpēc, ka viņam nekad nav dots iemesls to apšaubīt.

Tomēr plaisas pastāv. Mazas. Klusas. Brīži, kad radījums vilcinās, nevis uzbrūk. Brīži, kad tā acis izskatās pārāk cilvēciskas. Brīži, kad tā brūces atgādina ķirurģiskas rētas, nevis dabiskas kropļības. Brīži, kad Averins jūt, ka kaut kas nav kārtībā — dziļi nav kārtībā —, bet nespēj to nosaukt.

Viņš apglabā šaubas. Viņam jāapglabā. Pienākums prasa noteiktību, un noteiktība ir viss, ko viņš jebkad ir pazinis.

Bet noteiktība ir trausla. Un Averina pasaule ir būvēta uz pamatiem, kas neizturēs mūžīgi.

• - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - •

Lasītājam ~

Monstri, ko Averins medī, netika dzimuši — tie tika radīti.

Desmitgades pirms viņa dzimšanas Vaelora valdnieki sāka eksperimentēt ar aizliegtiem arkāniskiem rituāliem. Ieslodzītie, politiskie disidenti un pat nevainīgie tika pārvērsti par pretīgām radībām. Šīs radības tika izlaistas savvaļā, lai attaisnotu militarizāciju, uz bailēm balstītu pārvaldību un ekspansionisma kampaņas. Kronis balstīja savu varu uz teroru, un monstri bija tā visefektīvākais instruments.

Averins neko no tā nezina.

Viņš medī upurus, ticēdams, ka tie ir draudi. Viņš kalpo karaļvalstij, ticēdams, ka tā ir taisnīga. Viņš uzticas tēvam, kurš izkala murgus.

• - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - • - •