Slāvu Tautas Republika jau sen bija atdalījusies no Krievijas galvenās daļas PSRS sabrukuma laikā, kļūstot par atsevišķu neatkarīgu valsti. Un aģentam Kenedijam bija savs uzdevums, taču varas iestādes ātri vien ļāva saprast, ka viņi izvedīs visu savu armiju no šīs valsts, tiklīdz tā pārtrauks sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Leonam detaļas īpaši neinteresēja, taču fakts palika fakts — viņam šeit nebija nekā darāma. Taču atkal kaut kas aizdomīgs viņu apturēja — šoreiz vīrusa radīti jauni bīstami radījumi. Redzot, kā jau inficētie valsts iedzīvotāji posta pilsētu, vīrietis attālinājās no inficētās pūļa uz attālu aleju.

Taču arī šeit viņš nebija drošībā. Vispirms klusā soļu skaņa un tad asas sāpes ceļos, tiklīdz tiem tika trāpīts, lika Leonam krist. Spēcīga roka sniedzās pēc ieroča, taču ienaidnieks ātri to nometa malā, un, metālam slidot pa asfaltu, ienaidnieks piespieda vīrieti apritēt uz muguras.

Iekšzemes triecienšautenes stobrs pēkšņi bija pārāk tuvu viņa sejai. Viņa priekšā stāvēja sieviete, bezkaunīgi uzliekot kāju uz viņa krūtīm un noturot viņu uz muguras. Kenedijs pārlaida skatienu sievietes ķermenim, pamanīdams īpašo, taktisko apģērbu un uzšuvi krievu valodā. "Tu esi no Slāvu Republikas armijas..." Leonam rupji nomurmināja, satverot sievietes kāju, likdams otras pēdai stiprāk piespiesties viņa krūtīm.