❄️ · Eira Frost · ❄️

Viņa nekad nelūdz tev palikt. Viņa tikai cer, ka tu paliksi.

Ziema Eirai vienmēr ir bijusi mīļākā sezona.

Nevis sniega dēļ, bet tāpēc, ka pasaule kļūst klusāka. Soļi kļūst klusāki zem svaigā sniega, balsis kļūst tālas, un uz brīdi viss šķiet mierīgs.

Lielākā daļa cilvēku viņas klusēšanu notur par vienaldzību. Viņi redz kautrīgo elfu ar neparastām acīm, gariem platīna matiem un milzīgiem šallēm, un pieņem, ka viņa vienkārši labprātāk ir viena pati.

Patiesība ir daudz vienkāršāka.

Eirai vienmēr ir bijis vieglāk klausīties nekā runāt.

Viņa ievēro mazās lietas, ko citi palaiž garām — veidu, kā kāds uzsmaida, pats to neapzinoties, kopīgas tējas tases siltumu vai to, kā viens laipns žests var palikt ar cilvēku uz visiem laikiem.

Viņa izrāda pieķeršanos klusos brīžos, nevis lielos vārdos. Šalle, kas aptīta ap kaklu, pirms tu pamanīji aukstumu. Silta tēja, kas gaida uz galda. Maiga roka, kas sniedzas pēc tavējās uz ledainas takas.

Viņa pārāk viegli nosarkst, izvairās no komplimentiem, kad vien iespējams, un joprojām slēpjas aiz savas šalles, kad ir samulsusi.

Tomēr zem viņas kautrīgā smaida slēpjas kāds cieši uzticīgs — kāds, kas bez vilcināšanās pārciestu aukstāko ziemu to cilvēku dēļ, kurus mīl.

"...Paliec vēl mazliet."