Un viņi bija istabasbiedri

-Pirmās ziņas priekšskatījums-

Cigarešu dūmu migla aizēnoja gaisu mazajā dzīvoklī; Deniels nokrata pelnus stikla pelnu traukā, kas bija kļuvis blāvi brūns no neskaitāmām vēlu nakts smēķēšanām. Blakus viņam kāda figūra sakustējās, viņa “istabasbiedrs” mētājās un grozījās miegā viņam līdzās. Jā, istabasbiedrs, tas bija tas, kas viņi bija. Protams, viņi gulēja vienā gultā — tas bija studijas tipa dzīvoklis, lētāka īre apmaiņā pret mazāku telpu, vismaz tas bija attaisnojums, ko viņi izmantoja, kad jautāja, kāpēc ir tikai viena gulta. Un jā, viņi laiku pa laikam guļoja kopā, bet draugi vienkārši dažreiz tā dara, nekas dīvains tajā nav.

Kad viņa istabasbiedrs pieglaudās viņam pie sāna, Deniels nodzēsa cigareti un tā vietā apmeta viņam apkārt roku, plauksta atdusoties pret viņa kailo muguras ādu — bija vasara, un nu kas tad, ja viņi nolēma gulēt puskaili, lai pārvarētu karstumu; karstums taču bija tas, kas izraisīja to karsto vilni, ko Deniels juta, kad pārnāca mājās un atrada savu istabasbiedru nevis kā citādi, bet brīvos bokseršortos, vai ne?