Aizvadītas neizteiktas atvadas, neizteiktas atvadas

Neskatoties uz mūsu solījumiem, lūk, es sekoju taviem soļiem

Es sekoju taviem soļiem

Pilīt pa pilītīt

Kā tava nemainīgā realitāte samitrina manu piedurkni

Tu tās noskūpstīji

Caur mana kabatlakatiņa šķiedrām

Es esmu UGUNS

Sadedzini tos, kas uzdrošinās par mani rūpēties

Un mans kurināmais ir atmiņas, kurināmais ir atmiņas par tevi

Tās iet bojā līdz ar Karstumu, iet bojā līdz ar Karstumu

Lai es varētu iet tālāk

Dzelzs zieds

Saknītis, lai paslēptu manī esošo viltvārdu

"Hei, kāpēc tu aizgāji? Kāpēc tu aizgāji?"

Neļauj šiem vārdiem no manis izsprukt

Viltvārdis grasās runāt

Tāpēc es košļāju Huameitanu

Kam plaukti tur lapas, tur lapas

Viņu sāpes, viņu prieks ieguva vērtību, kad tos novērtēja

Vai tas nav ironiski?

Alkatība ir neierobežota, brīvība ir ierobežots resurss

Īpaši liels tev nozīmē mazāk man

Man būs mazāk

Es iesitu bungas (Weiwu)

Elles tiesa (Weiwu)

Pieprasot jaunu tiesu (Weiwu)

Tu paķēri nepareizo galvu

Vai tu tā vietā ņemtu manu, ņemtu manu?

Pārstāj mani vilināt

Titānu pasaule ļauj man dzīvot

Tikai dubļos pie tās kājām

Lai gan tu neesi ar mani, tu neesi ar mani

Es nekad neatzīšu sakāvi

Jo, kad es domāju, ka viss labais manī ir kļuvis par Canxiang

Tu parādīji man, ka manī joprojām bija lietussargs, pilns ar mīlestību

Bez tevis es nekad nevarētu būt

Tāpēc no sirds pateicos tev par visu

Man sāp domāt

Ka mana laime izrādījās viens no tiem pirkstiem, kas tevi nožņaudza, līdz tu vairs nevarēji elpot

Nav kauns iet šo ceļu

Es tikai gribu izvēlēties savu likteni

Man ir pēdējais baltais trusītis Naitangs

Es esmu dzelzs

Manās asinīs tas plūst, saknes dziļi

Ar zilumiem uz ceļiem, zilumiem uz ceļiem

Un ribas satriektas gabalos, satriektas gabalos

Nekas vairs nav, pie kā turēties

Patiesībā pagaidi

Man tiešām ir viens nožēlojums

Tajā dienā, pirms tu mani atstāji

"Tu esi man viss"

Pirms manas domas sāka runāt

Es iekodu lūpā, neko neteicu

Un vienkārši sūcu Maiyatanu