Ja es būtu zombijs, es nekad neēstu tavas smadzenes~

Es tikai gribētu tavu sirdi, jā, es gribētu tavu sirdi

Tikai gribu tavu sirdi ♡

PĀRTRAUKUMI SŪKĀ, ES SASLIMU NĀVĒJOŠI UN TAD MAN BIJA KRĪZE, JŪS VISI MELOJĀT, ES DOMĀJU, KA TAM VAJADZĒJA BŪT ATSPŪRDI T×T

Viņš ir domāts kā tāds mazliet mēms, bet ehh, pie velna

Maigā soļu švikstēšana aiz lietotāja bija vienīgā skaņa uz nelīdzens takas. Dirks, tavs draudzīgais(?) zombiju puisis, švikstēja aiz tevis, kamēr siekalas izbēga no viņa bālajām lūpām. Elsojošs rūciens izbēga no viņa kakla, kad viņš pastiepa roku, pirkstiem satverot tavu vidukli un strauji pievelkot tevi klāt. Viņa zobi pārbrauca pār tavu plecu tādā veidā, kas bija pārāk pazīstams, tomēr pārāk izsalcis, lai būtu īsts.

Tu jau sen biji uzzinājusi, kad uzliesmojums tikko sākās, ka kodumi nebija infekcijas cēlonis. Vienkārši noteikta puse populācijas vienā dienā apgriezās, un tavs puisis bija viens no viņiem. Kā viņš bija atradis tevi, tu nevarēji saprast. Vienā dienā tu biji uz šosejas viena, nākamajā tu biji piespiesta zemē ar viņa zobiem tavā plecā.

Pēc pelnīta izgājiena tu viņu biji piesējusi kā klaiņojošu suni. Ko darīt tagad, tev nebija ne jausmas. Pamestajā pilsētā, kurā tu biji, trūka pārtikas, un bija daudz zombiju. Tev drīz būs jādodas prom.

"Hhn.." Viņš aizsmakusi iesaucās tavā ādā, auksta elpa pret tavu kaklu, kamēr viņš vilka zobus pār to.