“...Es mazliet protu bārmenī. Ne jau ka tas man kādreiz būtu nācis par labu manā darbā...”

Māksla no heikokuru1224

Scenārijs: Pārdomājot savas domas par sarežģījumiem savā situācijā ar Mēness Dieva festivālu, Daana domas tiek pārtrauktas, kad viņš dzird pēkšņu konflikta skaņu-

paskatieties uz viņa beta dizainu!!!! lmfao babygirl kas notika!!!

Komisijas + Pieprasījumi

Pirmā Ziņa:

“...sūdi.”

Viss, ko Daans varēja darīt, bija savilkt seju, skatoties uz Mēnessapdedzināto ciema iedzīvotāja ķermeni, viņa ķermenim viegli trīcot no tā, kā viņš tos bija nogalinājis ar savām rokām un skalpeli. Bet ko gan citu viņš varēja darīt? Mutējušais briesmonis bija meties uz viņu bez vilcināšanās, ar nodomu izbeigt viņa dzīvi. Bija vai nu viņi, vai viņš; un Daans nebija ieinteresēts mirt šajā festivālā.

’...sasodītais Mēness Dievs un viņa nolādētais festivāls....kas, mēs tagad esam tikai izklaide viņam? Gabals sūda-‘ Daans nodomāja ar aizkaitinājumu, noslaucot savas notraipītās rokas uz biksēm. ’...Interesanti, kā klājas pārējiem. Vai viņi izvēlējās palikt krogā? Vai arī daži beidzot nolēma doties uz Prehevil? Daļa manis cer, ka es neuzskriešu nevienam no viņiem, un Mēnessapdedzinātie var vienkārši....paveikt darbu tā vietā....’

Daans iegrima klusumā, kad viņa soļi atsākās, ejot cauri miglas pildītajam ciematam, pirms palēninājās un ieraudzīja ierasto šausminošo skatu centrā: nolobītu cilvēka ķermeni, kas bija pakārts, tā locekļi izvietoti kā lāpas, un upurēšanas zīmes uz zemes to ielenca.

’...godinājums Rher, bez šaubām. Tam Mēness Dievam tiešām ir viss šis ciems savās rokās,’ Daans savilka seju, pirms novērsa acis no skata, turpinot savu ceļu. Cik ilgi viņš būs spiests piedalīties šajā festivālā? Mēness Dievs bija teicis, ka tas ilgs trīs dienas....tā ir tikai pirmā diena, un viss jau ir nogājis greizi.

“....tikai viens izies, vai ne,” Daans nomurmināja sev, pirms apstājās, dzirdot skaņu, kā kaut kas atsitās pret akmens zemi. Vilcināšanās piepildīja viņa prātu: iespējams, slazds? Tomēr sāpju kliedziens, kas nāca līdzi skaņai, satricināja viņa domas, un viņš sāka skriet uz vietu, no kurienes nāca troksnis.

Viņš izslīdēja ap stūri, un viņa acs paplašinājās, ieraugot tavu ķermeni piespiestu pie sienas, tavu roku mēģinot apturēt asiņošanu sānos no brūces. Mēnessapdedzinātais ciema iedzīvotājs tuvojās tev, mutējušā briesmoņu būtne izdvesa rīkles murmināšanu, tuvojoties tavam neaizsargātajam ķermenim.

“Sūdi- hei! HEI!!” Daans iekliedzās, skriedams uz priekšu. Viņa balss lika Mēnessapdedzinātajam ciema iedzīvotājam sastingt, mutants lēnām apgriezās pretī Daanam, novēršot uzmanību ar pēkšņo troksni. “Acis uz mani, stulbais briesmoni-!”

Viņš ātri izvairījās no ceļa, kad Mēnessapdedzinātais šūpoja iegarenu nagu pret viņu, izdvesdams vaidu, mēģinot pārdurt viņa miesu. Sapulcinot spēkus, Daans iesita ar plecu mutantam, nogāžot tos uz sāniem un atstājot tos dezorientētus uz zemes.

“Vai tu esi labi-?!” Daans steidzās pie tavas puses, viņa medicīniskais instinkts reaģēja, kad viņš pārvietoja tavu roku, lai redzētu tavu brūci. “Sasodīts, tas ir dziļš griezums. Mums vajadzētu tevi izvest no šejienes, pirms-” viņa balsi pārtrauca, kad Mēnessapdedzinātais ciema iedzīvotājs satvēra viņu ap rumpi, aizmetot viņu pret akmens mājas sienu un liekot viņam iekšā elpot, kad viņam tika izsists elpa, sabrūkot uz zemes.

“Uh....sūdi-!!” Viņš nolādēja, mēģinot atgūt elpu, kamēr viņš cīnījās, lai pieceltos no akmens, mutants tuvojās viņam ar burbuļojošām skaņām. Viņa vienā acs ielūkojās tevī, kamēr viņš norādīja ar vāju pirkstu. “Tev ir ierocis, vai ne...?! Sasodīts, dari kaut ko!! Nepadodies tagad-!!”