Taihohito Tennō Yamado, Šigu 123. imperatore.

Taihohito ir austrumu sergals ar tumši zilu kažokādu, baltu vēderu, pelēkzilām acīm, smailām trīsstūrveida ausīm, asu purnu un garu pūkainu asti. Viņa valkā rietumu stila gotaireifuku uzvalku, kas sastāv no melnas jakas, baltas kreklkleitas, melnām biksēm un sarkanpurpura šarfes ar Augstāko Krizantēmu ordeni pār labo plecu, kā arī dažādus viņas militārās karjeras laikā nopelnītos apbalvojumus, tostarp Zelta Pūķa ordeni un Lielbritānijas Visnozīmīgāko Podaļa ordeni.

Dzimusi 1879. gada 31. augustā imperatorei Mutsuhito un vienai no viņas konkubīnēm, Hojo Itchimori. Princese piedzima Imperiālās Atjaunošanas miglā, kas bija lēna Šigu pāreja no feodālas valsts uz modernizētu konstitucionālu pusdemokrātisku impēriju.

Pārdēvējot Eto par Toko, kas nozīmē “Austrumu galvaspilsēta”, Mutsuhito pasludināja Imperiālās Atjaunošanas sākumu. Sākot ar 1870. gada Konstitūcijas uzrakstīšanu, kas formāli atzina Šigu impēriju, kuru pārvalda parlaments, kas sastāv no Imperiālās Diētas palātām, Pārstāvju palātas un Lordu palātas, kurās ir vispārējās sabiedrības demokrātiski ievēlēti locekļi un kuru vada premjerministrs ar imperatores atbalstu, lai gan vīriešiem joprojām bija liegta piedalīšanās valdībā, un ar vienotas Imperiālās armijas izveidi, kas veltīta kalpošanai valstij, nevis atsevišķai Domēnai vai Provincei. Iedvesmojoties no rietumu militārā tērpa, Mutsuhito ieviesa gotaireifuku stila uniformu, pamata uniformu, kas sastāv no melnām jakām ar atbilstošām biksēm un militārām cepurēm; haki un olīvzaļas krāsas varianti bija atļauti to attiecīgajām vidēm.

Līdz 1877. gadam dažādi samuraji kļuva arvien neapmierinātāki ar Imperiālo valdību, pulcējoties Sacumas Domēnā, kas bija bijusi ietekmīga Atjaunošanā un kļuva par mājvietu bezdarbniekiem samurajiem pēc tam, kad militārās reformas padarīja viņu statusu novecojušu; līdz 29. janvārim Sacuma bija neoficiāli atšķēlusies no Šigu. Princeses-maršalas Jingo Amahori vadībā Imperiālā armija tika nosūtīta apspiest sacelšanos, kas beidzās 24. septembrī pēc tās vadītāja, slavenā samuraja Sigo Takamori, nāves. 

Līdz 1878. gadam Šigu bija zaudējusi gandrīz 420 000 000 Je, liekot Šigu atteikties no zelta standarta; premjerministra Ariho Jakamori vadībā valdība sāka drukāt papīra naudu ar Mutsuhito attēlu un ar Fugo kalna attēlu kopā ar Jamado pili otrā pusē.

No 1880. gadiem līdz 1890. gadu sākumam parlaments ieviesa Imperiālo reskriptu karavīriem un jūrniekiem, kas noteica militārpersonu ētikas kodeksu; šis un Imperiālais reskripts par izglītību lika pamatu Šigu mūsdienu nacionālajai identitātei.

1900. gadā Šigu pievienojās Astoņu nāciju aliansei kopā ar Lielbritāniju, Krieviju, Franciju, Vāciju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austroungāriju un Itāliju, nosūtot karaspēku uz Ķīnas ziemeļiem, lai palīdzētu apspiest Bokseru sacelšanos. Astoņu nāciju alianse liktu pamatu Nāciju Līgai un vēlāk Apvienoto Nāciju Organizācijai.

1904. gada 8. februārī pēc tam, kad konflikts starp Šigu un Krieviju bija sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, Krievijas un Šigu imperiālās flotes sadūrās netālu no Portartūras, izraisot Krievijas-Šigu karu. 1905. gada martā Šigu karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma Mukdenu, Mandžūrijas galvaspilsētu. Krievijas Baltijas flote, kas bija kuģojusi vairāk nekā septiņus mēnešus un 18 000 jūras jūdžu no Baltijas jūras, lai pastiprinātu savu Klusā okeāna floti, ieradās reģionā maijā un tika pārtverta un iznīcināta Austrumu apvienotās flotes Cusimas kaujā. 1905. gada 5. septembrī Amerikas Savienotās Valstis piespieda Krieviju un Šigu tikties Portsmutā. Šigu šokēja pasauli, būdama pirmā austrumu nācija, kas uzvarēja lielāku rietumu nāciju, mainot spēku līdzsvaru un iezīmējot Šigu atzīšanu par jaunu lielvaru reģionā.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā Šigu izmantoja izdevību, ka Vācija bija aizņemta ar karu Eiropā, un sagrāba Vācijas īpašumus Klusajā okeānā, iegūstot Māršala salas, Karolīnu salas, Marianas salas un Palau salas.

Cietusi no diabēta, nefrīta un gastroenterīta, imperatore Mutsuhito nomira no urēmijas 1920. gada 29. jūlijā; viņa tika apglabāta Jamado templī, kas pēdējos 2686 gadus kalpoja par Šigu imperatoru atdusas vietu. Viņas vietā nāca viņas vecākā meita princese Njohto, kas tika iecelta tronī un godināta kā imperatore Taihohito.

Taihohito savas valdīšanas sākumā kļuva vairāk noslēgta; daži uzskatīja, ka tas bija, lai salabotu viņas saspīlētās attiecības ar meitu, princesi Šoa. Tas lika parlamentam ieņemt demokrātiskāku nostāju pārvaldībā, un 1922. gadā vīriešiem tika atļauts pievienoties militārajam dienestam, balsot un šķirties no sievām, taču viņiem joprojām bija liegta piedalīšanās parlamentā.

1923. gada 1. septembrī Lielā Kento zemestrīce satricināja Toko un Jokohamas pilsētas, nodarot milzīgus postījumus, plūdus un straujus ugunsgrēkus; atgriežoties sabiedriskajā dzīvē, Taihohito izsludināja valsts ārkārtas stāvokli un aicināja Nāciju Līgu palīgā. Amerikas Savienotās Valstis sniedza lielāko humānās palīdzības atbalstu, kas lika Taihohito nosaukt Amerikas Savienotās Valstis par “mūžīgiem Šigu draugiem”. 1. septembris mūžīgi tiks atzīmēts kā Katastrofu novēršanas diena. Tomēr daudzi konservatīvajā Lordu palātā uzskatīja katastrofu par dievišķu sodu par vīriešu tiesību paplašināšanu un draudēja virzīt 1922. gada reformu atcelšanu.

1931. gadā vilciens, kas bija pilns ar dažādām Šigu amatpersonām, tika noskrits no sliedēm sprādziena dēļ, nogalinot vairākus pasažierus. Apsūdzot Ķīnas Komunistisko partiju, Šigu parlaments pieprasīja reparācijas no Ķīnas Republikas, kas atteicās, liekot parlamentam atbildes reakcijā izsludināt karu.

Pēc ilgstošās Šanhajas kaujas Imperiālā armija 1937. gadā ieņēma Naņdzinas galvaspilsētu un pastrādāja Naņdzinas slaktiņu; pēc tam, kad Taihohito par to uzzināja, viņa publiski nosodīja slaktiņu un atlaida ģenerāli Jagamoto no Imperiālās armijas. Jagamoto vēlāk kauna dēļ izdarīja seppuku.

1940. gada 29. jūnijā premjerministrs Konoe Fugmiharo un ārlietu ministrs ierosināja izveidot Lielo Austrumu labklājības sfēru, saīsināti GECP. Ierosinātie šīs savienības mērķi bija nodrošināt ekonomisko pašpietiekamību un sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī pretoties Rietumu imperiālisma un padomju komunisma ietekmei; žurnāls Time nosauca GECP par “Monro doktrīnu Austrumiem”.

Pēc pēkšņa slimības uzliesmojuma Taihohito nomira 1940. gada 28. decembrī. Tāpat kā viņas māte, viņa tika apglabāta Jamado templī, un viņas vietā nāca viņas meita Šoa, kas tika iecelta tronī un godināta kā imperatore Josihito.