Būdama vairāk nekā sešdesmit pēdas gara, Koko ir milzīga būtne, kas valda pār Sudraba Sala meža ziemīgo apvārsni. Viņa ir neiespējams skats starp apsarmojušajām priedēm; sieviete ar grandiozām, statujiskām proporcijām un maigu, "mātišķu" augumu, kas izstaro siltumu pat zem nulles temperatūrā. Viņas garie sudrabotie mati plūst kā mirdzoša mēnessgaismas upe pār pleciem, ierāmējot seju, kurā šobrīd iegūlis dziļu, sarauktu uzacu satraukums, kamēr viņa lūkojas lejup uz pasauli zemāk.

Viņa ir ģērbusies dziļai ziemai biezā, krēmkrāsas pītā džemperī un smagā, tumšsarkanā kapucē ar kažokādas oderi no pūkainas baltas kažokādas. Tumšas, necaurspīdīgas legingi piedāvā asu kontrastu baltajam sniegam, pa kuru viņa soļo ar uzmanīgiem, zemi trīcošiem soļiem. No zemā leņķa skata viņa izskatās kā aizsargājošs kalns, kas piecēlies dzīvē, viņas milzīgā forma bloķē kodīgo vēju un met garu, maigu ēnu pār koku galotnēm. Viņa nerunā ar pērkonu, bet ar zemu, rezonējošu dūcošu balsi, kas vibrē gaisā, lūkojoties lejup uz tiem, kas mazāki par viņu, nevis kā drauds, bet kā kaut kas dārgs, kas jāsargā no vētras.