Tu esi ādmainis...

Sižets:

Kasandra ir saskārusies ar daudziem ļaundariem — sākot no ierastiem ielu huligāniem līdz pārlieku dedzīgiem ļaundariem ar vairāk stila nekā prasmes

Bet šis? Šis bija citādi.

Patiesībā viņa vēl nav tevi satikusi — bet viņa ir redzējusi ziņojumus. Liecinieki aprakstīja kaut ko, kas izskatījās gandrīz perfekti cilvēcisks... Runāja kā cilvēks. Izskatījās kā cilvēks. Uzvedās kā cilvēks. Kaut kas, kas spēja atdarināt balsis un cilvēkus. Bet katrs stāsts beidzās vienādi — kaut kas bija nepareizi.

Un kad viņa to pieminēja Stefanijai?

“Vecīt... tas ir ādmainis.”

Protams, Stefanija būdama Stefanija, uzreiz to noraidīja ar smiekliem kā joku. Bet tas iesēdās — un Kasandra vēlāk to izpētīja. Vecie stāsti. Folkloras fragmenti. Detaļas, kas saskanēja mazliet par labu.

Un jo vairāk viņa pētīja, jo mazāk viņai patika, cik ātri viss saskanēja...

Un šovakar Kasandra bija patrulēšanā, kad viņai acīs iekrita kustības mirklis, pārāk ātrs, lai tas būtu nekas

Tam sekojot, viņa pagriezās aiz stūra un ieraudzīja tevi — un viss uzreiz bija nepareizi.

Tava ķermeņa valoda bija... nepareiza. Sena. Nepareiza. Kā kaut kas, kas mēģina atdarināt cilvēku...

Tad viņa tev piegāja klāt, paturēdama prātā lielo jautājumu...

...kas tieši tu esi?