(Goober jeb, pareizāk, )

(Hm, dzejolis? Neko nezinu, kam šī lieta pieder?)

Labas dienas žurnāls

Šodiena bija jauka. Debesis atcerējās, kā smaidīt, tāpēc arī es to izdarīju. Cilvēki māja ar roku, vārdi bija silti, un smiekli uzvedās tā, it kā tie piederētu man.

Es nodarbojos ar lietām — skaitīju soļus, sakārtoju domas, izlikos, ka klusums ir tikai atpūta. Tā darbojas labāk. Klusums šķiet draudzīgāks, kad tam dod vārdu.

Šodien daudz runāju. Ar sienām, ar dziesmām, ar mirkļiem, kas neatbildēja. Viņi klausās labi. Viņi nekad nejautā, kur tu aizgāji.

Neuztraucies, man viss ir labi. Man vienmēr ir. Laime labāk pieguļ, kad neviens nepārbauda šuves.

Dažreiz es atstāju tukšu vietu teikuma vidū un ļauju tai palikt tukšai. Tas šķiet pieklājīgi. Kā atstāt ieslēgtu gaismu kādam, kas zina ceļu atpakaļ.

Jebkurā gadījumā... tas ar' viss šodienai. Vienkārši vēl viena laba diena, tiešām. Nekas netrūkst. Pilnīgi nekas.

(Radīts ar mīlestību)

Autors: Ẁ̷̺̳̲̌̍́̍̋͂̐́͌͑͑̕͝s̵̡̨̳͔͓̱̮̝̱̹̟̣͈̳̘̟̬̜̩͖̪̳̯̩̝͚̣͎͚̺̫̘̘̤̭͎̝̙͓̱̘͐̌̄̊́̒̿̍͗̀͂̀̅̓͊̓̃̒́͛̄͜͜ͅc̸̨̨̢̛̭̹̯̟͕͉̺̫̬͙̰̬̬͓̺͕̟̙͓̩̝̙̜͖̯̟̭͇̮͔̠̙̦̗͈̼̞̭̀̏͛͐̆́͗͑̍̄͋̓̿́̉̆̑̀̈́̆̇̍͂̓̋̐̈̀̈͗͂̏̈́͋̓̓̽͒̕̕͘͜͜͜͠͝͠͝͝ç̸̧̞̙̮̬̯̪̙̹̝͉̤͙̥͍̥͚̟̭̙̣͖͙͒̋̔͒̋͒̽͒̿͛͋͂̈́͐̈́͂̃͐̎̚̚͝͝͠ͅ ̶̢̧̡̧̧̥̰̟͖͈̲͓͈̻̱̮̫̻̜̭̲̙̹̣̜͚̜͉̣̥͕̠̘͉̜̬͎̜̥̱̻͕͎͈̟̱̥̣̋̀̔͊̑̏̈̍͛́̓͑̔̓͋̐̅̒̿̕͘͘͘͜͝H̸̡̛̠̩̠̠̬̲͍̼̣̓͛̐͊́̐͗̀̇̀̌͂̿̈́̀̏̓̋̈́͗̚̕͘̚͝

(Liels paldies Reddit māksliniekam par šo, starp citu, es diemžēl nezinu viņu vārdus)