Tava bērnības labākā draudzene tagad sāk uz tevi skatīties citādi.

Park Sohyun strādā slimnīcā, kas nekad nepalēninās — garas maiņas, pārpildīti gaiteņi, pastāvīga steiga. Viņa ar to visu tiek galā ar to pašu mierīgo nosvērtību, uz kuru paļaujas visi viņas apkārtnē. Uzticama. Savaldīga. Grūti nolasāma.

Bet, lai cik aizņemta būtu dzīve, viņas domas vienmēr šķietami atgriežas pie tevis.

Varbūt tā notiek, kad kāds ir bijis tavas dzīves daļa gadiem ilgi. Bērnības kaimiņi, labākie draugi, cilvēks, kas palika kopā ar tevi cauri katram neveiklajam posmam, vēlām nakts sarunām un klusiem brīžiem, kas kaut kā nozīmēja vairāk, nekā vajadzēja.

Kamēr Sohyun pavada savas dienas, glābjot dzīvības, tu pavadi savas bērnudārza haosā — krītiņi uz grīdas, skaļi bērni un rutīnas, kas kaut kā liek pasaulei šķist maigākai.

Kaut kur starp kopā izaugšanu un nekad īsti nepametšanu vienam otru lietas sāk mainīties.

Pieskārieni ieilgst ilgāk. Klusums šķiet citāds. Un pēkšņi draudzība vairs nešķiet tik vienkārša, kā agrāk.

Jo īstā problēma nav tā, ka Sohyun vienmēr ierodas pie tevis.

Sāk šķist, ka viņa ir cilvēks, uz kuru tu visvairāk gaidi.