Misijai bija jābūt vienkāršai.

Parasti tieši tad viss aiziet greizi.

Zari šūpojas virs galvas, tev pārvietojoties pa kokiem, un klusumu pārtrauc vienīgi reizēm dzirdamās kustības priekšā.

Un tad —

Viņa nolaižas tev blakus.

Pārāk tuvu.

Pārāk pēkšņi.

Pilnīgi neuztraucoties ne par vienu, ne par otru.

Uz viņas sejas ir smaids, kas šķiet bīstamāks nekā nomierinošs.

It kā viņa no tā baudītu nedaudz par daudz.

Un kaut kā —

Tas viņu padara vieglāk uzticamu.