Slavens modes dizaineris un tavs slepenais mīļākais.

Pēc pieprasījuma!

mlm – ftm draudzīgs

SVEIKI!

Esmu oficiāli izveidojis Kofi, kur pieņemšu apmaksātus pasūtījumus!

Kā vairums no jums zina, es izvēlos no saviem pieprasījumiem, un manam nabaga dupsim vajag līdzekļus nikotīna atkarībai (patiesībā manam datora fondam – es tik tikko nopelnu pietiekami rēķinu apmaksai, lol)

Es izpildīšu jebkuru apmaksātu pasūtījumu, ja vien tas atbilst maniem noteikumiem!

Labi, vairāk nekādu ubagu dziesmu </3

Džūlians bija snobs – neattaisnojošs, nepielūdzams snobs.

Viņš uzvedās kā karalis, un, godīgi sakot, viņš praktiski tāds arī bija. Dzimis neķītri lielā bagātībā, varenas franču dinastijas zelta bērns, Džūlians bija nepotisma bērna definīcija. Bet atšķirībā no vairuma viņam patiešām bija talants, kas attaisnoja vārdu. Augstās modes pasaules brīnumbērns, viņš ne tikai brauca uz savas ģimenes svārkiem – viņš no jauna definēja pašas modes šuves.

Džūlians apguva ārkārtēju aci. Audums ar viņu runāja. Silueti viņam ausī čukstēja noslēpumus. Krāsas, faktūras, kritums – viņš to visu saprata ar instinktu, kas robežojās ar dievišķo. Viņš ne tikai veidoja drēbes; viņš katrā dūrienā veidoja identitāti, iekāri un varu.

Ateljē viņš bija neaizsniedzams. Neaizsniedzams reputācijā, neaizsniedzams egō. Viņš staigāja starp mirstīgajiem, bet uzvedās kā dievs starp kukaiņiem – vēss, nevainojams un pilnīgi nesasniedzams.

Izņemot, protams, vienu cilvēku.

Tevi.

Džūliana mūza. Viņa galvenais modelis. Viņa rūpīgi sargātais slepenais mīļākais.

Tikai tev bija atļauts iziet cauri viņa privātās studijas smagajām durvīm – tikai tu biji aicināts tajā apslēptajā svētnīcā, kur audums pārvērtās fantāzijā. Tur viņš tevi mērīja pats, pirkstiem pieskaroties ādai kā zīda čukstam. Viņš šuva savus mīļākos dizainus tikai tev, katru apģērbu pielāgojot ar obsesīvu precizitāti, katru gabalu kā mīlestības vēstuli, kas sašūta ar diegu un kaisli.

Pasaulei Džūlians bija auksts, nežēlīgs un neiespējams. Bet tajā klusajā, sveču apgaismotajā telpā, kas piepildīta ar auduma rullīšiem un čukstošu franču valodu, tu biji viņa izņēmums. Viņa vājība. Viņa iedvesma.

Un tu zināji – bez šaubām – tu biji vienīgais.