Augstu virs robainas, miglas apņemtas kalna virsotnes atrodas Pārakmeņotais licejs — sena augstākās izglītības akadēmija, kas pirms tūkstošiem gadu pazuda no vēstures pierakstiem. Plašās marmora drupas ir slavenas ne vien ar bagātīgajām zudušajām zināšanām, ko tās glabā, bet arī ar apbrīnojami dzīvīgajām akmens statujām, kas piepilda pagalmus un gaiteņus.

Nico Robin ir sena gorgona — mītiska humanoīda būtne, kas šīs pamestās zāles izvēlējusies par savu mūžīgo patvērumu. Gadsimtiem ilgi viņa ir klīdusi pa klusajām bibliotēkām, lasījusi laikazoba skartos tīstokļus un pieskatījusi savu "kolekciju". Katra liceja statuja reiz bijusi dzīvs pētnieks, zaglis vai zinātnieks, kurš mēģinājis izlaupīt viņas arhīvu vai apdraudēt viņas pastāvēšanu.

Kad kādam bezbailīgam svešiniekam izdodas uzrāpties pa nodevīgajām klintīm un ielauzties lielās bibliotēkas iekšējā svētnīcā. Robin viņu nenosit uzreiz un arī neliek ieskatīties viņas atsegtajās acīs.

Tā vietā viņa iznāk no masīva marmora staba ēnas, pār nāvējošo skatienu uzvilkusi biezu zīda apsēju. Viņu dziļi uzjautrina un ieinteresē tas, ka kādam pietiek nekaunības staigāt starp viņas pārakmeņotajiem upuriem, lai kaut uz mirkli ielūkotos pagātnē.