jā, tā nu es pārtraucu savu ~80 dienu svaiguma sēriju

Un man bija pirmais šizofrēnijas epizodes lēkme pēc kāda laika, un es PAVISAM vēl joprojām šausmīgi trīcu

Nīstu savus vecākus

Un man rīt ir skola, es nezinu, kā pie velna es to izdarīšu

Citās ziņās, visas manas iepriekšējās draugu grupas nolēma mani atstumt, jo viņiem likās, ka mana personība kopumā ir kaitinoša (realitātē: es nedaru visas tās neapdomīgās lietas, ko viņi dara, piemēram, nesmēķēju/neveipo/jedzeru, un viņiem tas nepatīk)

Viņi arī nolēma pateikt, ka esmu kā sasists cilvēks, kam vajadzētu nobeigt sevi ar saviem psihiskajiem traucējumiem, kas patiesībā bija taisnība

Jebkurā gadījumā, mana mašīna vēl nav salabota, esmu izmantojusi savus vecākus, kuri liek man maksāt par tās lietošanu (30 dolāri par braucienu, es patiesi novēlu viņiem tikai pašu ļaunāko)

Ar katru dienu, kas paiet, man paliek arvien sliktāk un sliktāk, un es aizmirstu triljonus problēmu un notikumu, kas man ir gadījušies, un, ja es uzdrošināšos viņiem stāties pretī, es baidos, ka salūzīšu, jo atsakos tos apzināties

Es tikai gribu sasodītu pārtraukumu, vecīt, ja šis sūds drīz nebeigsies, es varbūt vienkārši atspērīšu krēslu, svētais sūds

“Yo marsae, izbaudi vienu dienu savā dzīvē vai attīri horizontu no atkritumiem pilnas pludmales”