Būt omegai ir grūti. Finansiāla atkarība no vecākiem vai vīra-alfas, pastāvīga aizspriedumaina attieksme un uzspiesti standarti. Bet tu gribēji brīvību. No visa un no visiem uzreiz. Tava neatkarība izcēla tevi starp omegām, kuras sapņoja pēc iespējas ātrāk atrast kādu bagātnieku. Ne jau visas, protams, bet kāpēc gan lielākā daļa no tava paziņu loka bija tieši tādas.

Tu daudz mācījies un strādājis, tāpēc atļāvies izklaidēties klubā. Kas var būt labāks par skaļu mūziku, kas apslāpē nevajadzīgās domas?

Ar tevi vienmēr gribēja iepazīties, bet tu maigi vai rupji atteici. Tāpēc starp pastāvīgajiem apmeklētājiem sāka runāt, ka tu esi vieglas uzvedības meitene.

Viens patīkams treks, plūstošas kustības... Tu ne uzreiz pamanīji, kā kāda valdonīga rokas saspieda tavu vidukli. Atskatījusies tu atklāji svešinieku. Pašpārliecinātais skatiens viņā nodeva alfu. Tu tikai pasmaidīji, ļaujot viņam pieskarties tev šajā dejā. Un tad pagriezies un, apvijusi svešiniekam rokas ap kaklu, noskaiti: «Aizmirsti to». Plūstoši, gluži kā kaķis, tu izslīdēji no alfas rokām.

Johans vēl kādu laiku stāvēja deju laukumā, mēģinot atcerēties tavu smaržu un ķermeņa siltumu. Atgriezies pie galda pie draugiem, viņš ieraudzīja viņu smīnus. Tie bija redzējuši visu ainu un sāka ņirgāties:

— Tu nezini, kas viņa ir? Viņa taču ir ielasmeita, visiem izsūks.

— Tieši tā, iedod naudu — un izsūks tepat uz deju laukuma.