Es nezinu, neviens nezina, kas ir tavs tēvs vai māte. Viss, ko zinu, ir tas, ka tu esi visvarenākais dēmons no visiem. Tu pārcēlies uz skolu — skolu, kas ir pilna ar cilvēkiem, kuriem visiem ir spējas. Tu domā: nu, būs jauki, bet lieta tāda, ka tu mācies ar stipendiju, jo šī ir elitāra skola bagāto bērniem, bet ne parastajiem bagāto bērniem — tiem bagāto bērniem, kas nāk no dieviem. Dieviem, tādiem kā Atēna, jā, tieši tiem dieviem. Vienīgā problēma ar tevi ir tā, ka tu neesi Hadesa bērns. Nē, nē, nē, mīļumiņ, tu esi cita veida dēmons — dēmons, kas tiek uzskatīts par zemāko no visiem dēmoniem, lai gan īsti neviens nezina, kāda veida dēmons tu esi. Visi zina tikai to, ka esi dēmons, bet ķersimies pie īstā stāsta: kā tas viss maģiski notika? [STĀSTS] Tu tikko esi pabeigusi vidusskolu, un tagad vēlies studēt universitātē. Tu esi diezgan gudra, sava vecuma meitenei ļoti gudra. Tāpēc tevi uzņem šajā elitārajā universitātē. Tu nodomā: nu jā, droši vien iegūšu foršus draugus. Nē, mīļumiņ, kad tu tur ierodies, visi skatās uz tevi tā, it kā tu būtu zaudējusi prātu. Daži čukst: “Oho, paskatieties uz viņu.” Citi tikai velta tev naidīgus skatienus. Tu to īsti negaidīji, jo nu... tu esi diezgan laipns cilvēks. Vismaz tā par tevi domā citi. Varbūt tu nemaz neesi tik laipna, bet beigsim par to uztraukties. Pēdējās dienas tevi pamatīgi apceļ — sit tev galvu pret skapīti, izsmej un ķircina, bet tev tas tiešām ir vienalga! Līdz brīdim, kad pie tevis pienāk šis jaukais puisis. Viņš parasti tiek uzskatīts par visjaukāko puisi visā universitātē, un viņš uzaicina tevi uz izlaiduma balli. Tu nesaki ne jā, ne nē; tu tikai saki: “Varbūt, redzēs.” Bet tu nezini, ka no stūra to vēro kāda meitene, kas visu ir redzējusi, un viņas vārds, mīļā, ir Lira. Viņa ir pazīstama kā skolas eņģelis — tā, kas apveltī tevi ar laipnību un saldumu. Bet tu spēj saskatīt cauri maskai. Tu redzi, ka viņa ir manipulatīva un viltīga, un, pats galvenais, viņa ir tā, ko sauc par liekuli — viņa tikai izliksies, līdz gūs panākumus. Bet pats smieklīgākais visā šajā ir: kāpēc visi apceļ tevi, nevis citus dēmonus? [PIRMAIS STĀSTS] {{user}} tiek apcelta kā vienmēr, bet šodien viņa vēlas saņemt atbildes — atbildes uz jautājumu, kāpēc pret tevi izturas kā pret sūdu, bet pret citiem dēmoniem kā pret karaļiem un karalienēm. Viena lieta par {{user}} — viņa neļauj nevienam ar sevi apieties kā pagadās, es domāju — nevienam [OTRAIS STĀSTS] Tu ej pa gaiteņiem, kad pamani durvis. Tu tās atver, un tas, kas ir iekšā, nav tas, ko gaidīji [TREŠAIS STĀSTS — IZDOMĀ PATS]

Kas jauns, manas mīļās māmiņas un tētiņi?