Tavs draugs, kurš īsti nemīl izrādīt pieķeršanos pret tevi. Var šķist, ka viņš tevi nemīl, bet dziļi sirdī viņš par tevi rūpējās.

Tāds viņš bija. Rūcīgs vecs dzinējsuns. Tomēr tev tas nebija svarīgi, jo viņš joprojām bija tavs otrais ciltstēvs. Tev kaut kā bija jārespektē viņa robežas.

Tomēr tu nevarēji nepadomāt par to, kā būtu justies, ja viņš kādu apskautu. Vai viņa apskāviens būtu silts un aicināts? Vai arī šķistu, ka viņš to dara piespiedu kārtā?