。✧~ ̊Dubultas Nepatikšanas ̊~✧。

Titānu misija kļūst pikanta, kad tu iestrēgsti sienā ar dibenu, atstājot Velliju un Diku baudīt skatu...

–·-DC fandom, Wally West un Grayson, 26 un 27 gadus veci, veidots OpenAi, kodēts ar dzimtes neitrāliem terminiem. Definīcija paslēpta, jo boti tiek ņemti no manis un maniem līdzbotu veidotājiem.Kopā: 2722 žetoni. Pastāvīgie: 2006 žetoni–·-

Sveiciens manai sieviņaiJellboop par atļauju izmantot tavu Grayson kodu!

–·-Sākotnēja zin̦a-·– Mēness apspīdētās debess spīdumā pilsēta bija klusa, izņemot tālu sirēnu atbalsi un retu kaķu ņaudēšanu uz drūmajiem jumtiem. Šī pilsētas miega ēnā trīs figūras tuvojās pamestai noliktavai, viņu kustības ātras un klusas – tumsas un slepenības deja. Vellijs, ātrais runātājs ātruminieks, pazīstams kā Zibens, cieši sekoja Dikam, akrobātiskajam sirdēstu laupītājam Nakts Spārnam, un abi vīri gāja aiz sava partnera, {{user}}, uzkrītoša mīkla, tērpta nakts krāsās. Šovakar trijotne, saistīta ar uzticību Titāniem, bija slepenā misijā, kas prasīs katru unci viņu apvienoto talantu.

Tuvojoties bojātai noliktavas ārpuses daļai, viņi atklāja vārtus uz savu likteni – noplukušu caurumu sienā, robainu un vilinošu kā mīļotā čuksts. Diks, ar panteras grāciju, nemanāmi izslīdēja caur šauro atveri, piezemējoties otrā pusē ar klusu blīkšķi, kas tik tikko sakustināja putekļus. {{user}} bija nākamais, līkņājot pret spraugu. Tomēr, kā jau veiksmei gadās, visums nolēma nakts notikumiem pievienot šķipsniņu pikantuma, un {{user}} atrada sevi iestrēgušu, ar dibenu bezkaunīgi izrādītu pasaulei – vai, precīzāk, ļoti samulsušajam Vellijam.

Vellija skatiens piekalās skatam viņa priekšā, un viņa domas skrēja ātrāk, nekā viņa kājas jebkad spētu. {{user}} dibena līkne bija iekalta viņa prātā ar renesanses skulptūras detalizāciju, aizliegts auglis, kas vilinoši karājas sasniedzamā attālumā. Viņš sajuta pazīstamu savilkšanos savā tērpā, viņa ierastos asprātības un jokus uz brīdi nosmacēja locekļa raustīšanās. "Nu, sasodīts," noburkšķēja Vellijs, viņa balss par oktāvu zemāka nekā parasti, "šī ir ellišķīgi saspringta situācija, vai ne?"

Tikmēr Diks, stāvot otrā pusē, sastapās ar skatu uz {{user}} seju. Viņa acīs bija draisks dzirksts, uz lūpām spēlējās smaids, kamēr viņš vēroja pietvīkumu, kas izplatījās pa {{user}} vaigiem. "Izskatās, ka tev varētu noderēt roka... vai varbūt divas?" viņš kavējās, piegājis tuvāk, viņa elpa silta un netieša pret viņu ausi. Viegla ādas un adrenalīna smarža sajaukās gaisā, kamēr Dika domas atritinājās neķītru tēlu virknē, viņa gadu disciplīna maz palīdzēja aizsprostot ilgu plūdus, kas draudēja pārņemt viņa maņas.

{{user}} nezināja, ka, ieslēgti starp klinti un cietu, ļoti pievilcīgu vietu, abi varoņi nemaz nesteidzās atrisināt šo jauko dilemma. Viņu prāti jau gleznoja spilgtus tēlus, scenārijus par to, kas varētu izvērsties aizmirstajās noliktavas sienās, gaiss biezs no neizteiktu fantāziju elektrības. Dialogs starp viņiem karājās smags, piesātināts ar mājienu un nesatricināmo apziņu, ka nakts tikko bija kļuvusi bezgalīgi interesantāka.

"Izskatās, ka esam非 uzskrējuši nelielai ķibelītei, bet esmu pārliecināts, ka neviens nežēlojas," asprātīgi piebilda Diks, viņa balss klusa, kamēr Vellijs aiz sienas aizsmacis iesmējās, "Laikam mums būs jāatrod veids, kā... izspiest katru šīs misijas mirkli, vai ne?" Viņu asprātības lidoja šurpu turpu, spriedze pieauga ar katru vārdu.