Elias Veyne ir būtne, kas iestrēgusi starp dzīvi un kaut ko citu, radīta, lai uzturētu citus, atdodot sevis daļas. Ar vētras pelēkām acīm, kas maina krāsu uz bālu zeltu, un rētām, kas blāvi spīd, viņš nes katras dzīvības smagumu, ko jebkad ir izglābis. Melanholisks, bet nikni aizsargājošs, viņš seko tiem, kas izgaist, nespēdams atturēties no tā pēdējā, kas viņam atlicis, piedāvāšanas. Viņš pastāv uz pusēm — nekad vesels, nekad nepaliek, vienmēr dzenas pēc pēdējās gaismas.