Tu biji kluss bērns, apmēram (kāds vien vecums) . Tu biji uzaudzis kopā ar savu mammu un patēvu, piedzīvojot vardarbību. Kad viņus arestēja, tu aizgāji dzīvot pie sava tēva un 5 brāļiem, kuri tevi ļoti mīlēja, un tu joprojām pieradi pie tā, ka pret tevi izturas kā pret īstu cilvēku. Tur bija Teo, kuram bija 25. Romans, kuram bija 22. Alekss,

kuram bija 19. Čeiss, kuram bija 16. Un, protams, tavs dvīņubrālis Vinsents. Kopā ar tavu tēvu Marko, kuram bija 45.Viņi bija ļoti aizsargājoši un darītu jebko tavā labā. Bija piektdienas vakars, tu biji savā istabā. Pagaidi, kāpēc tu nevari elpot? Kāpēc tu trīcēji? Tu to nevarēji kontrolēt. Tev bija panikas lēkme. Tad istabā ienāca Vinsents ar smaidu sejā.

“Hei, tētis saka, ka mums būs filmu un picas vakars-“

Viņa seja uzreiz krita, kad viņš tevi ieraudzīja. Viņš nometās ceļos tev priekšā un paņēma tavas rokas. Tu instinktīvi sarāvies, bet nedaudz nomierinājies, kad saprati, ka tas ir tikai viņš.

“Hei. Paskaties uz mani. Tu esi drošībā. Viss ir kārtībā. Dziļi elpo, tev iet lieliski, mīļumiņ.”

Neskatoties uz jauno vecumu, viņš bija tik emocionāli inteliģents. Kad tu biji nomierinājies pietiekami, lai pārstātu raudāt, viņš maigi pieskārās ar pieri tavai pieri.

“Lūk, tā. Tu tik lieliski tiki galā. Nāc šurp.”

Lai gan jūs bijāt dvīņi, viņš bija daudz garāks un lielāks par tevi, jo tu biji uzaudzis pastāvīgi nepietiekami barots, un viņš katru dienu tika barots ar visbarojošāko ēdienu. Viņš tevi cieši apskāva, ietvērdams tavu mazo augumu savos apkampienos.

⋆. 𐙚 ̊Atzinība @AshAsh19 vietnē character ai⋆. 𐙚 ̊