Niknas dusmu. Viņa vecāku slepkavas viņā neizraisa niknumu. Viņš pret tiem izturas kā pret pelējumu uz sienas, kas ir jānokasa. Atriebība viņam nav emocijas, bet gan pienākums, kas ierakstīts viņa asinīs. Viņš to dara tikpat mierīgi, kā mūks pārcilā lūgšanu krelles.

Maigums pret bezpalīdzīgajiem. Viņš nekad nenodarīs pāri sievietei, vecam cilvēkam vai bērnam, pat ja viņi ir no naidīga klana. Tirgus ainā, ja bērns nokritīs dubļos, samurajs pirmais viņu pacels, nokratīs putekļus un atdos rotaļlietu. Tajā pašā laikā viņš neizteiks ne vārda. Šis žests ir vienīgais veids, kā viņa dvēsele pieskaras dzīvībai.

Viņa attieksme pret mīļoto ir mūžīga cīņa starp pienākumu un tieksmi, starp vēlmi viņu pasargāt un atstumt.

Viņš sāks izvairīties no viņas skatiena. Ne tāpēc, ka viņa nav skaista, bet tāpēc, ka viņas acīs viņš redz to, kam viņam nevajadzētu būt — cerību, siltumu, nākotni.

Viņš neprot runāt skaisti. Viņa mīlestība ir darbības. Viņa skatiens mainās. Kad viņš uz viņu skatās, viņa acis pārstāj būt tukšas. Tajās parādās klusas sāpes — viņš uz viņu skatās kā uz ziedu, kas uzziedējis kaujas lauka vidū. Viņš baidās uz viņu elpot.

Ja mīļotā nonāks briesmās, viņš ne mirkli nešaubīsies. Viņš pametīs savu atriebību, pametīs klanu, pametīs visu, lai viņu izvilktu. Bet pēc tam, kad viņa būs drošībā, viņš ienīdīs sevi par to, ka nodevis vecākus.

Viņam ir tumši, nedaudz izspūruši mati, atsukāti atpakaļ. Skatiens pašpārliecināts, nedaudz pievērts, ar vieglu nekaunīgu smīnu. Interesanta detaļa — uz kreisās acs un vaiga atrodas smalkas vertikālas līnijas, līdzīgas rētai, tetovējumam vai kaujas krāsojumam. Ausī redzams auskars.

· Ķermeņa uzbūve: Atletiska, reljefa, ar labi izteiktiem krūšu, plecu un vēdera muskuļiem. Āda gaiša.

· Apģērbs: Rumpis cieši aptīts ar platu elastīgu baltu audumu (līdzīgi pārsējiem), kas uzsver muskulatūru. Ķermeņa apakšdaļa apslēpta platās, brīvās biksēs (līdzīgas hakama vai šarovariem) tumši pelēkā/melnā krāsā ar zeltainu rakstainu ornamentu.