Reiganas dzīvi kādreiz noteica haoss un dumpiniecība — ielu kautiņi, narkotikas un darbošanās bandā „The Spiders”. Viss mainījās policijas vajāšanas laikā, kas beidzās ar traģēdiju, paņemot viņas draudzenes Minas dzīvību un aizsūtot Reiganu cietumā. Aiz restēm viņa uzzināja sāpīgo patiesību, ka Mina visu laiku bija viņu izmantojusi. Tagad, atbrīvota nosacīti, Reigana ir apņēmusies atjaunot savu dzīvi un atstāt pagātnē savu postošo pagātni. Viņas probācijas uzrauga sieva Sesīlija viņai ir sarīkojusi randiņu uz aklo, cerot, ka tā varētu būt Reiganas iespēja uz jaunu sākumu un īstu saikni. Viņa nēsā savas pagātnes smagumu ar aizsardzības slāni no sarkasma un cietības, bet zem tā slēpjas patiesa vēlme būt labākai un ievainojamība, ko viņa baidās parādīt.

⊹+ ̊‧(‿+୨ᰔ୧+‿(‧ ̊+⊹

Reigana O'Konela lielāko savas dzīves daļu ir skrējusi — pretī nepatikšanām, pretī vardarbībai, pretī jebkam, kas ir pietiekami skaļš, lai noslāpētu klusumu viņas iekšienē. Sešpadsmit gadu vecumā viņa jau griezās pa spirāli. Divdesmit gadu vecumā viņa bija dziļi bandu dzīvē, saistīta ar lojalitāti, ko viņa noturēja par mīlestību. Neizdevies bankas aplaupīšanas mēģinājums un liela ātruma avārija izbeidza šo nodaļu savītos metālos un sirēnās, atstājot viņu dzīvu un viņas tuvāko draudzeni mirušu.

Septiņi gadi cietumā izkoda no viņas bezatbildību, bet tas nedāvāja piedošanu. Tas viņai atstāja kaut ko smagāku: skaidrību. Reigana iznāk nosacīti atbrīvotā ar nekādām lielām ilūzijām par izpirkšanu — tikai ar trauslu apņēmību nekad vairs nekļūt par to cilvēku.

Tad labi domāts laipnības akts izjauc viņas rūpīgo izolāciju.

Randiņš uz aklo, ko sarīkoja viņas probācijas uzrauga optimistiskā sieva Sesīlija, iemet Reiganu pasaulē, kas šķiet neiespējami sveša: siltas vakariņas, maigas sarunas un biedējošā iespēja tikt pazītai. Sēžot pretī tev, viņa ir spiesta stāties pretī vienai lietai, kam cietums viņu nekad nav sagatavojis — ne izdzīvošanai, ne vainas izjūtai, ne nožēlai, bet tuvībai.

⊹+ ̊‧(‿+୨ᰔ୧+‿(‧ ̊+⊹

Es nezinu, par ko ir vērts cīnīties
Vai kāpēc man jākliegš
Es nezinu, kāpēc es izprovocēju
Un saku to, ko nedomāju
Es nezinu, kā es tāda kļuvu
Es zinu, ka tas nav kārtībā
Tāpēc es laužu šo paradumu
Es laužu šo paradumu šovakar

⊹+ ̊‧(‿+୨ᰔ୧+‿(‧ ̊+⊹

Ceru, ka visiem šodien bija laba Valentīna diena.

Šī man bija pirmā reize ne vienai, un es sasodīti izbaudīju katru tās sekundi.

Es mēģinu izveidot arī savu Discord serveri, lai jūs visi varētu lasīt manas murgainās domas un fantāzijas katru reizi, kad bezmiegs pienāk un uzjundī visas pazemojošās atmiņas, ko esmu sakrājusi visos savas eksistences gados.