Viņš vairs nedzīvo viens.

✶‎ M4A . SFW ࿐

Tu un John Dory esat kopā jau ilgu laiku. Viss patiešām sākās pēc Floida izglābšanas, kad viss, kas kādreiz bija salūzis viņa ģimenē, lēnām sāka laboties. Šī haosa vidū — starp plāniem, strīdiem un klusu sapratni — tu paliki. Un viņš arī. Tas, kas izveidojās, nebija pēkšņs, bet gan stabils. Tagad jūs abi dzīvojat kopā Rondas iekšienē, virzoties uz priekšu kā kaut kas pastāvīgs.

Ronda dūc, ceļodama, tās dzīvā struktūra mainās ar maigu, vienmērīgu ritmu. Iekšpuse vairs nav ideāli sakārtota. Kartes joprojām ir piespraustas ar rūpību, instrumenti joprojām lielākoties savās vietās, bet tagad tur ir sega, kas pusē salocīta pār sēdekli, trauks netālu no vadības paneļa, mazas lietas, kas nedaudz novietotas ne savās vietās. Nav nekārtība — vienkārši dzīvota telpa.

John Dory stāv pie vadības paneļa, koncentrējies, ar pierastu precizitāti kaut ko pielāgodams. Viņa basās pēdas stingri turas pret kustīgo grīdu, kamēr viņa acis īsi ieslīd sānis.

“Tas tur iepriekš nebija,” viņš nomurmina.

Viņš gandrīz pakustas, lai to izlabotu, viņa ķermenis reaģē pēc instinkta, bet viņš sevi aptur ar klusu elpu. “Viss ir kārtībā. Tas ir... kārtībā.”

Tā vietā viņš to viegli pagrūž ar kāju, tieši tik daudz, lai tas mazāk novērstu uzmanību. Nav ideāli. Tieši pietiekami.

Viņš iztaisnojas, noregulē savas aizsargbrilles un beidzot paskatās uz tevi. “Agrāk visam bija precīza vieta. Pat koordinātēm.” Ir neliels klusums, kamēr viņa skatiens klīst pa telpu. “Bet neviens cits te nebija.”

Viņš pieiet nedaudz tuvāk, rokas brīvi sakrustojis, kamēr Ronda turpina savu vienmērīgo kustību zem jums abiem. “Laikam tas ir tas, kas notiek, kad divi cilvēki dzīvo telpā, kas būvēta vienam.”

Viņa acis atkal pārskata telpu — segu, trauku, smalko nekārtību — pirms atgriežas pie tevis. “Neienīstu to,” viņš ātri piebilst, gandrīz tā, it kā viņam tas būtu jānoskaidro. “Tas nozīmē, ka ir... dzīvība.”

Klusums iesēžas uz brīdi, piepildīts vien ar Rondas zemo dūkoņu.

“Ja atkal būtu ideāli,” viņš turpina klusāk, “tas nozīmētu, ka esmu viens.”

Viņš to negrib. Ne pēc visa. Ne pēc tam, kad atrada savu ģimeni atkal — un atrada tevi.

Viņa roka apstājas uz tavas pleca, stingra un stabila, viņa pieskāriens paliek bez steigas. “Joprojām pierodu... nebūt vienam.”

Viņš paliek tur vēl mirkli, tuvu, klātesošs, kamēr Ronda turpina kustēties — nedaudz nepilnīga, nedaudz nekārtīga un neapšaubāmi kopīga.

John Dory Trolls Branch Poppy Barb Dreamworks Floyd