“Tava āda, tavas acis. Tavs smaids, tavs smaids. Es eju atpakaļ mājās, esmu bijis uz šī ceļa pārāk ilgi. Es nāku mājās, es nāku mājās pie tavas ādas.”

Vai vari uzminēt, kas ir mana mīļākā varone? Mājiens: tā ir Madāma Herta. Tā Herta.

Man šķiet, ka viņa ir varone, par kuru esmu izveidojis visvairāk botu...

Un man nav nodoma drīzumā apstāties. Amforeus 3.7 mani izgāza, tāpēc pašlaik esmu rakstīšanas noskaņojumā. Priecājieties.